Kad arī ekonomika diktē prasības
Nu jau vairs nevienam nav jāatgādina, ka ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību valstī dzīvojam un arī vēl saimniekojam valdības izsludinātajā ārkārtas situācijā. Tā pašlaik līdz 14. aprīlim nosaka dažādus aizliegumus un arī ierobežo pilsoņu ne vienu vien līdz šim it kā pašsaprotamu rīcības brīvību. Likumā «Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli» līdz šim bija noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, jau izsludināto ārkārtējo situāciju vienu reizi pagarināt, bet uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Taču, akcentējot situācijas nopietnību, piektdien, 3. aprīlī, Saeima ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja deputātu iesniegtos šī likuma grozījumus. Tie tagad dod Ministru kabinetam tiesības pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju arī vairāk nekā vienu reizi. Tā nu ir skaidri izteikta vēsts mums visiem, ka saimniekošanu, darbu, sadzīvi un katram mums līdz šim ierasto dzīves ritmu ļoti bremzējošā situācija šomēnes vēl nebeigsies un var nebeigties pat visu vasaru. Tajā pašā sēdē Saeima pieņēma arī virkni grozījumu likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību. Tie paredz virkni pasākumu un atbalstu saistību izpildes, nodokļu nomaksas, civiltiesisko strīdu un citās jomās.
Viena lieta, protams, ir civilpersonu, arī saimniekotāju savstarpējo rēķinu un parādu kārtošana. Taču šobrīd neapšaubāmi pats būtiskākais ir atrast atbildi uz jautājumu: vai ārkārtējo situāciju, ko valsts ekonomika (un mēs visi tajā) kaut kā vēl pārdzīvo šo mēnesi, spēs ar tikpat maziem zaudējumiem pārdzīvot arī trīs mēnešus un nu jau (kā rāda Saeimas brīdinošais balsojums), iespējams, daudz ilgāku laiku? Lai uzvarētu vīrusu, tiek ierobežota daudzu uzņēmumu darbība, vairākas nozares uz laiku savu darbību pat pārtraukušas. Tas ekonomikai rada lielus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka, ārkārtas situācijai ieilgstot jau vairākus mēnešus, kritums Latvijas ekonomikā šogad var sasniegt 10%, kas naudas izteiksmē ir vismaz 3 miljardi eiro (atcerēsimies, ka valsts šī gada budžets ir vien nedaudz vairāk par 10 miljardiem eiro). Sapratīsim arī, ka šie šobrīd zūdošie miljardi ir ne vairs tikai nākamā, bet pat, iespējams, aiznākamā gada valsts finansējuma iespējas veselības, izglītības nozarēm, sociālajai aprūpei, kultūrai. Tās ir mediķu, skolotāju, daudzu citu valsts sektorā strādājošo nākamās algas.
Iekļuvis draudošā situācijā, pat vislabākais peldētājs aizturēt elpu un peldēt ieniris spēj tikai dažas minūtes. Lai elpotu, ir tomēr jāiznirst, pat ignorējot draudus. Tādēļ, kā uzskata daži ekonomisko procesu analizētāji, arī pieredzējušais ekonomists Jānis Ošlejs, krīzes pārvarēšanai ir nepieciešams pēc iespējas ātri atsākt uzņēmumu darbību. Vēl vairāk, uzņēmumu izdzīvošanu var nodrošināt nevis valsts maksāti dažādi pabalsti, bet atļauja tiem turpināt pilnvērtīgi darboties.
J. Ošleju Latvijas pēckrīzes ekonomiskās izaugsmes plāna izstrādes darba grupā jau paguvis uzaicināt jaunais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV). Viņu apstiprināja ar pārliecinošu balsojumu: 69 balsis «par» (to skaitā arī 9 ZZS deputātu) un vien 6 «pret» (saskaņieši un Aldis Gobzems). Lai gan pirms balsojuma, varētu teikt, īpašās prasības jaunajam ekonomikas ministram mēģinājusi izteikt JKP, arī viņi ir sapratuši, ka šī brīža situācijā valdība pat vēl nedēļu turpināt darbu bez ekonomikas ministra nedrīkst.
J. Vitenbergs jau ir publiski paudis redzējumu, ka šobrīd svarīgi ir radīt modeli, kādā uzņēmumi var turpināt strādāt valstī noteiktajos ārkārtas apstākļos, kā arī to, ka uzņēmējiem ir jābūt gataviem, ka «ārkārtējā situācija» ilgāku laiku kļūs par ikdienu un būs tai jāpielāgojas. Viņš prioritāri sola atbalstīt eksportējošos uzņēmumus, inovāciju un jaunu produktu izstrādi, jaunu darba vietu radīšanu, arī strādājošo apmācībai.
Taču pat pie valsts vissaudzīgākās pretimnākšanas uzņēmējiem, pietiekami dāsnu pabalstu maksāšanas bez darba palikušajiem, cerot vien uz valstsvīru gudrību, pēc principa «gan jau kaut kā» šoreiz krīzei tikt cauri bez zaudējumiem būs grūti. Ir vajadzīga mūsu katra savas rocības un rīcības nopietna pārvērtēšana. Dažiem pat jāizsver, vai apstākļos, kad samazinās algas un naudas plūsma, pieprasījums pēc viņu līdzšinējās profesijas (it sevišķi izklaides jomā), līdz šim piedāvātās produkcijas šogad vispār vairs atjaunosies.
Iespējams, dažam ļoti krasi jāmaina pat līdzšinējais dzīves ritms un profesija. Arī tas ir jāsaprot, ka naudu, ko varam aizņemties paši un ko var aizņemties un mums pabalstos dalīt arī valdība, jau ēst nevar. Tādēļ savu rītdienu kaut nedaudz drošāku darīt varam, šopavasar katrs pats iestādot dobē sīpolus un dažās vagās kartupeļus. Arī Covid-19 tīrumā klāt netiks!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv