Kad mēs tik sīki nebijām
Trešdienas pievakarē Vaidavas kultūras nama foajē pamazām pulcējās krietnās florbola sabiedrības dažādu paaudžu pārstāvji, lai piedalītos 20 gadu jubilejai kopš florbola pirmsākumiem Vaidavā un Rubenē veltītās ceļojošās izstādes atklāšanā. Apbrīnojot bagātīgo eksponātu klāstu, no izstādes rīkotājiem uzzinājām, ka šeit skatāmas labi ja divas trešdaļas izcīnīto trofeju, jo pārējām vienkārši pietrūcis vietas. Arī Kocēnu sporta namā kausiem un medaļām sen jau esot kļuvis par šauru, tā ka pagasta vadībai nākamajos divdesmit gados nākšoties nopietni padomāt par atsevišķa Florbola slavas muzeja celtniecību, lai būtu kur vienkop izstādīt sportistu panākumu liecības.
Viens no izstādes veidotājiem Ainārs Zelčs, atklājot pasākumu, atcerējās: «Atbildot tiem, kas mīl spriedelēt: vajadzēja tā un vajadzēja šitā, atzīšos, ka sākumā visu darījām pēc izjūtām. Varam jau šodien lamāt 1990. gada Godmaņa valdību, taču diez vai kāds toreiz tik labi zināja, kā vajadzēja darīt, bet pēc 20 gadiem visi esam baigi gudrie. Kā mērīt padarīto: viens to mēra pēc vietas tabulā, cits — pēc iemestiem vārtiem, bet es domāju, ka diezgan interesanti būtu pamērīt pēc nobrauktajiem kilometriem un autobusā pavadītajām stundām — salasītos iespaidīga kilometrāža reizes trīs apkārt zemeslodei. Vēl man prātā tāda vēsturiska frāze no laikiem, kad strādāju ar junioru izlasēm, kad, satiekot tribīnēs iepriekšējo izlašu dalībniekus, viņi par tābrīža sastāvu galvas vien grozīja, sak', mēs gan tik sīki nebijām. Arī man, kad sāku, vēl nebija trīsdesmit, bet, redzot šodien to laiku padsmitniekus veterānu līgas sastāvā, sajūta tāda — kaut kas neiedomājams!»
PIE BAGĀTĪBU LĀDES. Tajā — Jāņa Bagāta (no labās) florbolista karjerā izcīnītās godalgas, bet ar tieši tādu pašu kolekciju var lepoties arī spēlējošais treneris Ivars Jēkabsons.
Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv