Ko pašvaldībās sēs, Saeimā pļaus!
Administratīvi teritoriālā reforma ir kļuvusi par parunā piesaukto bumerangu, kas, pavirši izmests, trāpa pašu metēju. (Cik zinu, praksē tā īsti nenotiek.) Politiķi, kuri pērn tik pašapzinīgi iedarbināja šī procesa «dzirnavas», paši riskē pēc 15 mēnešiem tajās tapt samalti.
Jaunais Valmieras dižnovads (tāpat arī Cēsu novads) tagad kļuvis par jaunvecās Vienotības «būt vai nebūt» 14. Saeimas vēlēšanās. Tieši tāpat Nacionālās apvienības panākumi nākamā gada 1. oktobrī būs pilnībā atkarīgi no tā, kā ar darbiem veiksies vēl dižākā – iedzīvotāju skaita ziņā – Ogres novada domei. Vai, vēl trakāk – no Talsu novada pašvaldības (kas līdz šim bija un joprojām ir sadrumstalota) visai apšaubāmajām sekmēm. Katrai valdības partijai nu ir savi krusti nesami.
Samazinoties vietvaru skaitam, ir daudz skaidrāk saredzama konkrētu partiju atbildība par tajās izveidoto deputātu vairākumu iespējām pilnvērtīgi darboties. Nekāda paslēpju spēlēšana («Pričom te mēs, Vienotība – Baikam taču ir pašam sava novadpartija...» u.tml.) te vairs nelīdzēs. Lokālai neveiksmei kādā pietiekami neaprūpētā novadā būs valstiskas sekas – neiegūti Saeimas mandāti. Mūsu vēlētāji nemaz nav tik glupi un aizmāršīgi, kā paši reizēm iztaisās.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv