Koka darbi Valmierā. XIX
Ārā un iekšā tāda vasaras svelme, ka izžūst koks un ūdens. Domājams, krietni vēsāks bija 1937. gada 18. februārī, kad iznāca Valmierieša 391. numurs. Tajā atkal meklējam atsauces par tā laika koka darbiem. Re, būs materiāls i mēbelēm, būvēm, i zārkiem, ja nu savajagas, jo sludinājums vēstī: «Ozolu un priežu mežs pārdodams. Piepr. Rīgas ielā 25, 2. stāvā pa labo roku no pulkst. 13 - 14».
Varbūt nedaudz no citas tēmas, taču gan jau ar koka darbiem celtniecībai tomēr ciešs sakars. Tāpēc interesants ir tajā pašā 391. numurā arhitekta J. Orleāna raksts Celtniecības pamatlikumi. Lūk, kāds zīmīgs citāts, kurš nepārprotami liecina, ka neatkarīgā Latvijas valstī gan 1937. gadā, gan pēc 80 gadiem precīzi vienas un tās pašas problēmas:
«Likuma pildīšana jāpanāk caur pareizu vadību, pārliecinot ieinteresētās personas šādas rīcības nepieciešamībā, bet tikai izņēmuma gadījums pielietojot represijas.
Arī Latvijā nav vienota celtniecības un zemes īpašuma likuma: visi šie jautājumi apskatīti daudzos sīkos noteikumos un instrukcijās, kuri nav pieskaņoti 15. maija garam».
ĪSTA ĢIMENES MĒBELE! Kas to lai zina, varbūt arī kādā no Valmieras prasmīgāko mēbeļnieku darbnīcām savulaik, pagājušā gadsimta 30. gadu beigās, tapa šāda krāšņa kumode.Foto no interneta