Būt kopā. Cieši kopā

«Kad gaidīju pirmo bērnu, zināju, ka bērniņu nēsāšu slingā. Mani uzrunāja lasītais: bērniņu tajā siet ir ne tikai ērti, bet tā veidojas īpaša tuvība starp māti un bērnu. Tikko piedzimis viņš tiek iemests jaunā vidē, plašā pasaulē. Caur slingu mēs iedodam robežas, viņš jūtas līdzīgi kā mammas puncī, tad lēnām, lēnām jau attālina skatu un iepazīst pasauli. Ja bērniņš ir nemierīgs, kurš bieži jāņem uz rokām, tad slings kalpo praktiskāk.  Mammas plecu daļai, mugurai ir vieglāk, ja mazais ir iesiets, mugura atbrīvojas, bet, bērnu nesot rokās, mēs ļoti sasprindzināmies, vēloties saglabāt mazajam pareizo pozu un atbalstu. Ja pavisam no praktiskās puses: ar bērnu slingā var iekāpt sabiedriskajā transportā, ar ratiem būs grūtāk, iespējams ieiet jebkurā sabiedriskā celtnē, veikalā, un mammai, kura dzīvo ceturtajā, piektajā stāvā, ir sarežģīti nest ratus augšā lejā. Manuprāt, ir daudz pozitīvā,» stāstīja LITA DUDELE.

ABUS BĒRNUS Lita Dudele ir sējusi slingā. Šāda kopā būšana uzrunājusi vairāk par garām ratu pastaigām. Vecākā meita Līva jau ir piecgadniece, bet mazais Alberts tagad bauda, ko nozīmē ik brīdi būt mammai tik tuvu, ka dzirdami sirdspuksti. Jāņa Līgata foto