Kur ņemt padomu, informāciju un finansiālu palīdzību

Cik pavisam uzņēmumu ir Valmieras novadā?

Valmieras novadā ir 4639 uzņēmumi, to skaitā 81 tiešo investīciju uzņēmums un vairāk nekā 240 mājražotāju, amatnieku un mazo ražotāju, kas savas preces gatavo pārdošanai tirgiem, veikaliem un interneta veikaliem. Galvenās industrijas Valmieras novadā ir: lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (28%); vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (17%); stikla šķiedras ražošana un būvniecība (11%).

Kā varētu raksturot šobrīd Valmieras novadā kopumā esošo situāciju uzņēmējdarbībā?

Valmiera ir nacionālas nozīmes rūpniecības pilsēta – otrā vadošā valstī saražotās produkcijas un eksporta apjomā uz vienu iedzīvotāju. Apstrādes rūpniecība pilsētā veido 28% un novadā – 25%. 

Kā izdodas pārraudzīt situāciju uzņēmējdarbībā visā novadā?

Ir izveidota datu bāze, kur apkopota informācija par mazo uzņēmēju – kontakti, darbības sfēra, atrašanās vieta. Datu bāze ir mainīga, to regulāri pilnveidojam. Divas reizes mēnesī tiek sagatavota aktuālā informācija, kas varētu noderēt tieši maziem ražotājiem, sūtām  uz e-pastiem, zvanām personīgi. Ir izveidota sadaļa Valmieras novada mājaslapā – Mājražošana Valmieras novadā, kurā atrodama visa noderīgā informācija par to, kā uzsākt mājražošanu, ar ko jārēķinās, kur gūt atbalstu, kur preces tirgot un kādos pasākumos iespējams piedalīties, lai augtu profesionāli.  Ir vairākas saites, kuras pa tiešo aizved pie informācijas par mājražošanu, gan uz oficiālajām valsts organizāciju saitēm, gan uz labiem, paskaidrojošiem rakstiem citos portālos.

Kādos jautājumos uzņēmēji vēršas pēc atbalsta pašvaldībā?

No mazajiem uzņēmumiem pašvaldībā vēršas tie, kuri vēlas uzsākt mājražošanu no nulles un grib saprast, ar ko būs jārēķinās. Vēršas arī pēc padoma, ja vēlas piesaistīt papildu līdzekļus un nezina, kā to darīt. Daudzi lūdz padomu dažādu problēmu, dokumentu, atļauju kārtošanā. 

Ir vairāki gadījumi, kad mūsējie atgriežas no ārzemēm un vēlas uzsākt savu biznesu. Jautā arī par iespēju īrēt telpas, meklē sadarbības partnerus, daži vienkārši vēlas parunāties un izsūdzēt bēdas. Priecājos, ja izdodas kādu iedvesmot, un viņš uzsāk savu uzņēmējdarbību. 

Kādas jomas uzņēmējdarbībai atbalsts bijis nepieciešams visvairāk?

Es teiktu, ka sociālajai uzņēmējdarbībai, jo šo uzņēmumu mūsu novadā ir ļoti maz.

Kaut kādā brīdī katram uzņēmējam var rasties jautājums, kur pašvaldība var iesaistīties, palīdzēt. Svarīga ir mazo uzņēmēju atbalstīšana, jo tie visbiežāk ir ģimenes uzņēmumi, kuri paši audzē, ražo un pārdod, tādējādi nodrošinot darba vietas sev un ģimenes locekļiem. Bieži arī kaimiņiem un radiem. 

Kas ir tas atbalsts, ko var saņemt ikviens uzņēmējs?

Runājot par mazajiem uzņēmējiem, vispirms informatīvais un  konsultatīvais atbalsts. Tautas lietišķās mākslas studijas, amatnieku un uzņēmēju biedrības, domubiedru grupas atbalsta gan ar telpām, gan produkcijas realizāciju – tiek iepirkti novada suvenīri, organizēta realizācija ārzemēs, visbiežāk sadraudzības pilsētās, rīkoti vietējie tirdziņi, apmācību kursi un meistarklases, pieredzes braucieni. Valmieras novada pašvaldības domes saistošie noteikumi paredz kārtību, kādā piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus par īpašumiem, kuros tiek veikta saimnieciskā darbība.

Ko pašvaldība var darīt un dara uzņēmējdarbības vides uzlabošanā?

Valmieras pašvaldībā ir izveidota Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļa, kurā strādā divi uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti, kas ikvienam uzņēmējam ir atbalsts dažādos jautājumos. Pēc palīdzības var vērsties jebkurš uzņēmējs – lielie, vidējie, mazie uzņēmumi un mājražotāji. Novadā ir izveidota atbalsta programma «Zīle». Tam sešu gadu laikā saņemti 124 pieteikumi, no kuriem 66 ir apstiprināti. Šogad īstenoti 17 projekti. Programmas kopējais gada budžets ir 80000 eiro, kas sadalīts – 50000 eiro inovācijām, bet  30000 eiro startam. Tiek piešķirti arī dažādi nekustamā īpašuma atvieglojumi. Izveidota Mobilā lietotne «Valmiera», kas ir pašvaldības veidots instruments uzņēmējdarbības atbalstam, iedzīvotāju informēšanai un iesaistei.

Vēl viens nozīmīgs atbalsts uzņēmējiem, īpaši jaunajiem, ir biedrības «Valmieras Attīstības aģentūra» paspārnē izveidotā «Koprades darbnīca DARE», tā ir kā personīgā darba studija, kura atvērta ikvienam interesentam. Šeit pieejamas modernas iekārtas, lai varētu strādāt pie jauniem produktiem un radošiem projektiem. Veikt 3D skenēšanu un drukāt ar 3D printeriem, izmantot termopresi vai sublimācijas iekārtu, griezt ar lāzergriezēju vai ploteri, frēzēt, šūt, līmēt, lodēt, fotografēt vai strādāt ar grafiskā dizaina un rasēšanas programmām un daudz ko citu. Tie ir instrumenti un tehniskais atbalsts, lai uzņēmējs var strādāt pie jauniem  un radošiem projektiem vai arī pārbaudīt savas idejas dzīvotspēju, uzreiz neiegādājoties dārgas iekārtas. «DARE» veic arī citas aktivitātes, 24. februārī tur notiks «Ideju tirdziņš» ar nosaukumu – «Koprade: eksperimentālā improvizācija?» ar aicinājumu tikties, diskutēt un svinēt, sanākt kopā uzņēmējiem, mājražotājiem, radošiem entuziastiem, māksliniekiem, izglītības nozares pārstāvjiem, skolēniem un studentiem. 

Valmieras pašvaldība iesaistījusies projektā REKO Valmiera, kas ir tiešās tirdzniecības modelis –  ērts veids, kā iegādāties vietējo zemnieku un mājražotāju produktus.

Šogad, lai atbalstītu mazos ražotājus, Valmieras novads iesaistījies ES projektā  Interreg, Pārrobežu sadarbības programmā 2014. – 2020. gadam. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 200000,00, programmas līdzfinansējums 90% apmērā jeb EUR 180000,00, Valmieras novada pašvaldībai pieejamās attiecināmās izmaksas EUR 40000,00, t.sk., 90% EUR 36000,00 Programmas līdzfinansējums, 5% EUR 2000,00 Valmieras novada pašvaldības līdzfinansējums un 5% EUR 2000,00 valsts budžeta līdzfinansējums. Īstenotās aktivitātes – dalība gadatirgos, pieredzes apmaiņas semināri un meistarklases, iegādāts tirgus aprīkojums: teltis, galdi, krēsli.

Pašvaldībā ir izstrādāts un pieņemts  nolikums, kas nosaka kārtību, kādā tiek piešķirta atļauja lietot preču zīmi «Radīts Valmieras novadā» un preču zīmi «Origin – Valmiera Region». Preču zīmes ir Valmieras novada pašvaldības īpašums un to aizsargā Preču zīmju likums. Tās apliecina, ka ražotā produkta izcelsmes vieta ir Valmieras novada administratīvā teritorija. Preču zīmju mērķis ir paaugstināt Valmieras novada ražotāju, mājražotāju, amatnieku produktu konkurētspēju, tādējādi veicinot patērētāja izvēli par labu Valmieras novadā ražotiem produktiem, ar to sekmējot pārdošanas apjoma pieaugumu un ekonomisko aktivitāti reģionā, kā arī novada atpazīstamību un popularizēšanu Latvijā un ārpus valsts robežām.Kādā veidā pašvaldība var veicināt nodarbinātību?

Radot jaunas industriālas teritorijas, kurām piesaista investorus. Ir atrodama informācija gan par Valmieras Rūpniecības un eksporta parku, gan arī par Valmieras Industriālo parku. Pašvaldība īsteno un turpmākajos 20 gados turpinās plašu industriālo teritoriju attīstību. Biznesa attīstībai un ražošanai atvēlētas teritorijas vairāk nekā 110 hektāru platībā.

Valmieras industriālajās teritorijās ir pieejama augstākā līmeņa infrastruktūra – elektrības tīkli, ceļi, gāzesvads, apgaismojuma tīkls, ūdens un kanalizācijas sistēmas. Mājokļu būvniecība – īres namu attīstība – valsts programmas ietvaros.

Kādas iespējas ir pašvaldībai koordinēt prakšu vietas vietējos uzņēmumos?

Valmieras stikla šķiedra sadarbojas ar Valmieras tehnikumu. Pašvaldība uztur kontaktus gan ar VT, gan ViA, ja kādam uzņēmējam rodas nepieciešamība pēc kādas mācību programmas u.tml., tad pašvaldība «saved» abas puses kopā.

Kāda veida uzņēmējdarbība mūsu novadā ir populārākā?

Valmieras novadā darbojas vairāk nekā 240 mājražotāju, kas ir ievērojams skaits, ja skatām visas Latvijas mērogā, tuvu 15 procentiem no visiem Latvijas mājražotājiem. Visplašāk pārstāvēta ir dārzeņu, augļu un ogu pārstrāde. Tad seko dažāda veida gaļas, desu un kūpinājumu, arī piena produktu, maizes un miltu izstrādājumu, medus produktu ražošana. Bez pārtikas ražotājiem novadā plaši ir pārstāvētas arī audējas, adītājas, šuvējas, keramiķi, rotu gatavotāji un kokapstrādes meistari. Mazāk – ādas apstrādes meistari, kalēji un akmeņkaļi. Novads sevišķi lepojas ar audēju un šuvēju prasmēm darināt autentiskus tautastērpus visas Latvijas mērogā. Novada mājražotāji ir izcili garšas un kvalitātes meistari, gan radot jaunus produktus, gan turpinot ražot pēc mūsu senču atstātā mantojuma receptēm.

• Rūpniecības nozares

* Stikla šķiedras ražošana 11%

* Pārtikas produktu un dzērienu ražošana 5%

* Koksnes, koka un papīra izstrādājumu un mēbeļu ražošana 4%

* Mašīnbūve un metālapstrāde 3%

• Citas lielākās nozares

* Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 28%

* Būvniecība 11%

* Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība 17%

* Veselība un sociālā aprūpe 5% 

 Vai pašvaldība pateicas čaklākajiem uzņēmējiem, tādējādi morāli viņus atbalstot?

Novadā tiek piešķirtas  «Valmieras novada gada balvas uzņēmējdarbībā»  un viena no 10 nominācijām ir «Gada mājražotājs». To pērn saņēma Rūjienas pusē visiem labi zināmie Sandra Vilne un Egons Vilnis (zīmols «Sandriņas ievārījumi»). Goda rakstu šajā nominācijā saņēma Zita Petrušēviča (zīmols «Rada Zita») no Valmieras, kura gatavo ievārījumus un sīrupus no augiem, ogām un augļiem. Savukārt vēl viens goda raksts mazo ražotāju nominācijā amatniecei Lindai Zeltai (keramikas zīmols «Vidusmeži» no Mazsalacas apvienības).

2022. gadā pirmo reizi tika pasniegtas Valmieras novada gada balvas uzņēmējdarbībā. Klāva Vasiļevska foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023