Latvija ceļā uz vēja parkiem
2022. gadā Latvijas valdība paredzējusi, ka līdz 2030. gadam atjaunojamo resursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā tiek sasniegts pat 100 procentu apmērā.
Lai šo mērķi noteiktajā laikā piepildītu, nacionālo interešu projektiem tika ieviesta vienkāršota saskaņošanas kārtība. Tajā pašā gadā, lai sekmētu vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas energoapgādes ekosistēmas izveidi, tika izveidota asociācija «Latvijas Atjaunojamās enerģijas alianse», kurā apvienojušies 34 nozares uzņēmumi – saules un vēja enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji, kas apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, aktualizēt un risināt tās problēmjautājumus un iesaistīties Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanā un īstenošanā.
Par vienu no prioritātēm enerģētikas jomā noteikta vēja enerģija. Tās īstenošana tika uzdota arī valsts uzņēmumam «Latvenergo», un vēja parku attīstībai drīz vien izveidots arī «Latvenergo» meitas uzņēmums «Latvijas Vēja parki».
Lai uzsāktu vēja parku izveidi, vispirms šim nolūkam nepieciešams iegūt zemi, sagatavot ietekmes uz vidi novērtējumu, jāsaņem Enerģētikas un vides aģentūras lēmums, valdības akcepts, kā arī jāsarīko sabiedriskās apspriešanas, lai noskaidrotu vietējo iedzīvotāju viedokļus. Neņemos spriest, vai un cik liela ietekme tiem ir galējā lēmuma pieņemšanā, taču, kā rāda pētījumu biroja Norstat veiktās aptaujas, viedokļi nebūt nav viennozīmīgi. Lai arī daļa iedzīvotāju, kurus skars vēja parku esamība, vēja parku projektiem pauž atbalstu, balstoties uz to enerģētisko drošību, iespēju piesaistīt investīcijas un radīt jaunas darbavietas, tāpat ģeopolitisko apsvērumu dēļ, netrūkst bažīgo par vēja turbīnu darbības negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību to radītās ultraskaņas dēļ, negatīvi tiek vērtēta arī to traucējošā mirgošana, tāpat norādīts uz iespējamo kaitējumu putniem un dzīvniekiem, izmaiņām ainavā un privātā nekustamā īpašuma vērtības samazināšanos.
Šo viedokļu paudējus nepārliecina Enerģētikas likuma 51. pantā garantētās kompensācijas izmaksas pašvaldībām novadu attīstībai un mājsaimniecībām, kas atrodas divu kilometru rādiusā no turbīnām, kā arī zinātnieku un pētnieku pretargumenti šiem apgalvojumiem.

MONSTRI CEĻĀ UZ DRUSTIEM. Foto no A. Rozentāla personiskā arhīva
Pētnieku argumenti «par»
Pētnieku ziņojumos par vēja parku iespējamo ietekmi uz vidi teikts, ka, izmantojot skaļāko no aplūkojamajiem modeļiem, aprēķinātais trokšņa līmenis pie tuvākajām dzīvojamajām ēkām atbilst Latvijā noteiktajiem normatīviem. Arī turbīnu radītā infraskaņa tipiskos attālumos no dzīvojamajām mājām esot par vāju, lai cilvēki to uztvertu. Savukārt Veselības inspekcija norādījusi, ka nav pārliecinošu pierādījumu par iespējamajiem vēja turbīnu radītajiem miega traucējumiem, hipertensiju, sirds un asinsvadu slimībām. Vienīgais apstiprinātais vēja parku radītais efekts esot psiholoģiskais apgrūtinājums.
Lai mazinātu vēja turbīnu ietekmi uz putniem, tiek solīts ievērot to ligzdošanas sezonu, kā arī koriģēt turbīnu darbības režīmus. Pētījumi liecinot, ka turbīnas izraisa daudz mazāk putnu bojāeju nekā ēkas, mājdzīvnieki, automašīnas, fosilie kurināmie. Tāpat atzīts, ka būtiskākais ilgtermiņa apdraudējums putniem un bioloģiskajai daudzveidībai ir klimata pārmaiņas. Tomēr netiek arī apgalvots, ka kaitējuma dabai nebūs vispār...
Tomēr sabiedrībā par ietekmes uz vidi novērtējumu kvalitāti domas dalās. Tiek pat pausts viedoklis, ka eksperti ir vēja parku attīstītāju un to lobētāju algoti. Pamatotas bažas rada arī Saeimā izskatīšanai iesniegtie grozījumi likumā «Par ietekmes uz vidi novērtējumu», kas pieļauj vēja parkus 80-85% valsts teritorijas būvēt bez pilna ietekmes uz vidi novērtējuma. Grozījumus jau apstiprinājusi Valsts un pašvaldību lietu komisija.
Vietējie atstāti sētmalē?
«Oficiālo plašsaziņas līdzekļu informācija par vēja parkiem sabiedrībai diemžēl tiek pasniegta virspusēji. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē tā nostādīta fakta priekšā: mums ir nauda, mums ir plāni. Patiesībā tas, maigi izsakoties, ir egoisms. Iedzīvotājiem piedāvā atnākt un paklausīties, kādi ir šie plāni, taču viņu iebildumi diemžēl tiek pieņemti vien zināšanai. Sabiedrība var stāvēt uz galvas, bet plāni netiks atcelti, jo šos projektus nodrošina milzīga sveša nauda, no kuras labumu gūst vien saujiņa cilvēku. Spriežot pēc ieinteresēto rīcības, tā orientēta uz savtīgu labumu. Viņu argumenti ir, ka nav oficiālu pētījumu, kas apstiprinātu vēja parku negatīvo ietekmi. Bet tie ir pilnīgi meli, jo neatkarīgie, neangažētie cilvēki, kas šo ietekmi ar atbildību izpētījuši, tiek ignorēti pēc principa – ja man tas nepatīk, tad tā vienkārši nav. Šāda situācija ilgi nevarēs pastāvēt, jo pretrunas sabiedrībā aug augumā. Ja šāda brutāla politika turpināsies, sekas būs nenovēršamas. Uzskatu, ka tā ir visklajākā okupācija un genocīds pret iedzīvotājiem, jo pasaules mērogā veiktie pētījumi apliecina, ka vēja parku ienākšana ietekmē visu ekosistēmu – gruntsūdeņus, augu valsti un dzīvnieku pasauli. Pusotra gada laikā esmu mēģinājis kaut cik pietuvoties šai tēmai. Ja cilvēki zinātu kaut niecīgu daļu no manis uzzinātā, viņi naktīs mierīgi negulētu,» tā «Liesmā» pirms Jāņiem sākās mūsu saruna ar īstenu dabas draugu un Latvijas patriotu ALVILU ROZENTĀLU.
– Uzskatu, ka Eiropā tā ir zaļā afēra. Arī citviet pasaulē tiek veidoti vēja parki, piemēram, Austrālijā, taču tur tie izvietoti tuksnesī, kur simtiem kilometru platībā nekā nav. Norvēģijā, Zviedrijā, arī tepat kaimiņos Igaunijā cilvēki infraskaņas un vibrācijas ietekmi nevar izturēt un jau pamet savas dzīvesvietas.
Es netiešā veidā pārstāvu Latvijas Kultūrvides biedrību, kurā iesaistījušies arī spēcīgi juristi, un tikko maija beigās Valgā notika konference, kurā tika akcentēta tieši infraskaņas ietekme uz vidi. Tiešraide tika nodrošināta arī vairākām Eiropas valstīm. Diemžēl vēl nav sasniegta kritiskā masa, lai alternatīvo enerģijas veidu ietekme tiktu atbildīgi izvērtēta un arī plašsaziņas līdzekļos oficiāli publiskota.
Ja Latvijai būtu lielāka platība un iespēja izvietot turbīnas tālāk no apdzīvojamajām vietām?
Ir izmērīts, ka infraskaņas izplatība sniedzas pat 90 kilometru rādiusā. Ja Latvijā iecerēts izvietot tuvu pie trim tūkstošiem turbīnu, veidosies tuksnesis, jo viss tiks iznīcināts, neviena armija to nespētu paveikt. Vēja turbīnas ražo Ķīnā, tehnoloģijas ir novecojušas, un mēs arī nezinām, kas zem tām slēpjas. Ir pieņēmumi, ka pastāv arī militārās intereses, lai lielvaras – Krievija, Ķīna, ASV – slēptā veidā teritorijas pārvaldītu. Pie tam pastāv cīņa starp šīm lielvalstīm, un mēs viņiem esam tādi kā izmēģinājuma trusīši. Tādā sakarā ir labi, ka ar vēja parku būvi Latvija ir aizkavējusies.
Vēl nedaudz par jau pieminētajām tehnoloģijām – arī mūsu eksprezidents Andris Bērziņš pagājušā gada pavasarī intervijā Cēsu «Druvai» izteicās, ka vēja enerģijas ražošanas tehnoloģijas jau sen novecojušas un tā ir viena liela afēra. Ir daudzi un dažādi alternatīvas enerģijas veidi, kas praktiski ir nekaitīgi. Piemēram, gaisa jeb atmosfēras enerģija, ko jau senajos laikos izmantoja pilīs. Ir iespējas, kas vēsturiski tikušas noslepenotas, sabiedrībai atņemot pašpietiekamības iespējas, lai varētu uzspiest fosilos kurināmos, gāzi un naftu un uzturēt monopolu.
Kas būtu sakāms par atomenerģiju?
Pēc Černobiļas atomelektrostacijas avārijas atomenerģija bija liels bubulis. Teikšu, katram laikam ir sava mode, bet atomam ir daudz, daudz mazāka ietekme uz vidi. Un, pat notiekot katastrofai, nenotiek iznīcība visos līmeņos. Starp citu, jau parādījušies lokālie vertikālie ventilatoriņi, kas uzliekami uz katras mājas un ietekmi uz vidi un neērtības iedzīvotājiem praktiski nerada. Katrai videi ir atbilstošs mērogs, pēc kura vadoties var panākt pozitīvu iznākumu.
Pagājušā gada augustā Valmierā notika pirmais pikets. Mēs, domu biedru grupa, braucām palīgā arī valcēniešiem, kad pie viņiem notika pirmās sabiedriskās apspriešanas par vietas izvēli vēja parkam. Pēc tam pabijām Limbažu pusē, Alojā, Matīšos, arī Smiltenes pusē, kur arī notika šādas apspriešanas, sapazināmies ar vietējiem cilvēkiem.
Vai tomēr iespējams saskatīt kādu labumu no pārejas uz alternatīvo enerģiju?
Neredzu pilnīgi nekādu labumu. Vēja parku būvēšanā iesaistīti dažādi citu valstu algotņi, kas te ienāk kā sērga. Lai viņi sabiedrībai nestāsta, ka šajos objektos būs darbs. Labums būs kaut kur ārpus Latvijas, tajā pašā laikā sagandēta tiek visa mūsu infrastruktūra – pataisot ceļus platākus, lai būtu iespējama turbīnu ievešana, ceļi, grāvji, tiek piebērti ar granti, kokiem brutāli bojātas saknes, paralizēta satiksme. Cilvēki uz vietām protestē, viņu viedokļi netiek ņemti vērā. Tehnika ir tik iespaidīga, ka arī tilti šādu smagumu netur. Tā ka labuma nav pilnīgi nekāda, arī ekonomiski, jo elektrības mums arī bez šiem propelleriem pilnīgi pietiek, pat paliek pāri.
Pierādījumi tam ir, bet pašlaik esošā politiskā mode vēl it kā atbalsta šo enerģijas iegūšanas alternatīvu, taču pamazām svaru kauss sveras uz otru pusi, jo cilvēki aizvien vairāk saprot šos draudu apmērus. Satiekot naktī uz konkrētām būvniecības vietām vestās milzonīgās turbīnu detaļas, cilvēki saprot, ka tas nekas labs nevar būt, pat neiedziļinoties pārējā, kas ar šiem plāniem saistīts. Viss, kas tiek varmācīgi uzspiests, ir apšaubāms jau saknē. Vai to var nosaukt par zaļo enerģiju? Betons vien tiek iegāzts 2500 tonnas uz vienu turbīnu. Pie tam, ņemot vērā kaut vai mūsu grants krājumus, skaidrs, ka tik daudz, cik šiem projektiem nepieciešams, pielāgojot ceļus, Latvijā nevaram nodrošināt. Sanāk, ka, lai mums būtu elektrība, mums par to jāpiemaksā. To iztrūkumu atkal nosegs vienkāršā tauta. Un tas viss notiek uz dabas rēķina. Ja mēs sevi nevaram aizstāvēt, tad jāaizstāv mūsu ekosistēma, mūsu dzīves kvalitāte.
Varbūt kaut cik pieņemams arguments varētu būt pašreizējā ģeopolitiskā situācija...
Arguments tiek pasniegts lozungu līmenī, un katru dienu atklājas arvien jaunas detaļas par afēras aizkulisēm. Diemžēl, neņemot vērā, ka Zeme ir kā viens vesels. Valdnieki var lemt, bet cieš vienkāršā tauta, vienalga, kādā valodā tā runā. Lozungi jāliek malā – tā ir aizvakardiena...
ALVILS ROZENTĀLS. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv