Latvijai savs aukstuma pols

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārvaldītajā valsts meteoroloģisko novērojumu tīklā ir 33 novērojumu stacijas, kas ir optimāli izvietotas Latvijas teritorijā, lai pietiekami detalizēti raksturotu Latvijas laikapstākļus un klimatu, tomēr, ņemot vērā daudzu atmosfēras parādību, piemēram, pērkona negaisu un lietusgāžu, lokālo raksturu, iespējams, ka atsevišķas parādības netiek novērotas vai to izpausmes teritorijās starp stacijām ir citādākas. Tāpēc novērojumu tīkls tiek regulāri pilnveidots, arī šobrīd noris darbs pie 10 jaunu staciju izveides.

Tur roku uz laikapstākļu pulsa

Kamēr jaunās tiek veidotas, kvalitatīvi darbojas arī tās, kas tika Latvijā izveidotas Otrā pasaules kara laikā. Neviens nav pārskatījies, jo meteoroloģisko novērojumu stacija «Zosēni» strādā kopš 1945. gada 24. aprīļa. Tātad 81 gadu ir iespēja novērtēt un prognozēt laikapstākļus, kādi tie ir un būs Vidzemes augstienē.

Laika gaitā Zosēnos veica ne tikai meteoroloģijas, bet arī hidroloģijas, aktinometrijas, siltumbilances un vides novērojumus. Sākotnēji visi novērojumi bija manuāli, kad stacijas darbinieks – novērotājs – veica manuālus mērījumus, nolasot dažādu mēriekārtu, piemēram, termometru, nokrišņu mērītāja, vējrāža, sniega mērlatas, rādījumus noteiktos dienas brīžos un aprakstot atmosfēras parādības, mākoņus un citus novērojumus. Laika gaitā parādījās arvien vairāk mehanizētu mēriekārtu, kas darbojās kā pašrakstītāji, un novērotājs ieguva informāciju arī par novērojumiem starp novērojumu termiņiem, savukārt kopš 21. gadsimta sākuma arvien vairāk parādījās automātiskās mēriekārtas, līdz 2018. gadā viss meteoroloģisko novērojumu tīkls Latvijā tika pilnībā automatizēts.

Pirmās automatizētās mēriekārtas Zosēnu stacijā uzstādītas 2003. gadā, savukārt pilnībā tā automatizēta 2018. gadā, kad norisinājās līdz šim pēdējā apjomīgākā meteoroloģisko novērojumu tīkla modernizācija un tika pilnībā automatizēts viss novērojumu tīkls.

Ne tikai prognozē, arī izvērtē

Zosēnu stacijā tiek veikti gaisa temperatūras un mitruma, nokrišņu daudzuma, vēja raksturlielumu, saules spīdēšanas ilguma, summārās radiācijas, mākoņu daudzuma un augstuma, sniega segas biezuma, augsnes temperatūras, atmosfēras parādību un meteoroloģiskās redzamības novērojumi. Zosēnos vēl ir arī novērojumu stacijas hidroloģijas un vides piesārņojumu novērojumiem. Laika gaitā manuālos novērojumus nomainot mehanizētajiem un automātiskajiem novērojumiem, ir palielinājies datu daudzums, kas ļauj detalizētāk raksturot laikapstākļus, tādējādi palielinot to lietderību laikapstākļu prognozēs un klimata raksturojumā, padarot šīs prognozes un raksturojumus precīzākus, detalizētākus un pilnvērtīgākus.

Vai Zosēnos veic specifiskus mērījumus? Ne gluži, bet tomēr saules spīdēšanas ilguma, mākoņu daudzuma un augstuma, summārās radiācijas un augsnes temperatūras novērojumi tiek veikti tikai daļā no valsts novērojumu tīkla stacijām, tostarp Zosēnos.

VSIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» veic meteoroloģiskos novērojumus nepārtrauktā darba režīmā 33 automātiskajās novērojumu stacijās (~1 stacija uz 2000 km²), kas optimāli izvietotas visā Latvijas teritorijā, lai pietiekami detalizēti raksturotu Latvijas laika apstākļus un klimatu. Novērojumu staciju izvietojuma blīvumu regulē arī Pasaules Meteoroloģijas organizācijas normatīvi.

Zosēnu aukstuma fenomens

Zosēnu meteoroloģiskā stacija atrodas Vidzemes augstienē, aptuveni 200 metrus virs jūras līmeņa. Tās atrašanās vieta unikāli ietekmē mērījumus – Zosēnu stacija bieži reģistrē viszemākās gaisa temperatūras starp visām oficiālajām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra stacijām valstī.

Zinātnieki skaidro, ka katri 100 metri virs jūras līmeņa nozīmē aptuveni par 0,7 grādiem vēsāku klimatu. Bet tas ir vidējais rādītājs. Realitātē tas nozīmē, ka piemērotos apstākļos tur ir krietni vēsāks, piemēram, kad debesis skaidras un vēji pavisam lēni, bet, kad ir apmācies un vējains, Zosēnos var būt siltāks nekā citviet.

Kāpēc Zosēnos ir visaukstākais? Zosēnu vārds laika ziņās bieži izskan kā aukstuma simbols, un tam ir loģiski ģeogrāfiski iemesli. Stacija atrodas paugurainā ieplakā. Aukstais gaiss, būdams smagāks, naktīs un bezvēja apstākļos ieplūst zemākajās reljefa vietās jeb tā sauktajās «aukstuma kabatās», tātad temperatūru ietekmē reljefs, arī stacijas augstums un atrašanās vieta, jo tā ir viena no augstākajām stacijām virs jūras līmeņa, un atrašanās dziļāk Vidzemes augstienes masīvā to pasargā no siltākām gaisa masām, kas varētu ieplūst no piekrastes vai zemākām teritorijām.

Lai gan citviet augstienēs vietējie iedzīvotāji mēra vēl zemākas temperatūras, Zosēni ir oficiālā mērījumu vieta.

Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē vislielākais aukstums ir bijis −43,2 grādi pēc Celsija. Tas 1956. gada 8. februārī, kad minimālā gaisa temperatūra Daugavpilī sasniedza −43,2, bet Zosēnos −42,2. Šāds sals Latvijā nav biežs, 20. gadsimtā −35 grādu aukstums ziemā novērots vairākkārt, bet šajā gadsimtā tikai vienu reizi – 2003. gada 6. janvārī (−35,7 Ainažos un −37,6 Zosēnos).

Zosēnu meteostacijas mērījumiem iespējams sekot līdzi arī tiešsaistē, kur redzami visi pamata mērījumu dati.

Materiāla sagatavošanai izmantoti VĢMC mājaslapā atrodamie dati un centra speciālistu sagatavotā informācija.

ZIEMA kā jau ziema, saka daudzi, bet Jaunpiebalgas puses Zosēnu vārds tieši gada aukstajos mēnešos liek par sevi atcerēties un runāt. Ļoti bieži tieši Zosēnos janvāra, februāra aukstajās naktīs termometra stabiņš noslīd viszemāk. Datorkarte/ janvāris, 2017. gads.

Stādus adaptē saulē, salā un vējā

«Man pašam laikapstākļi, kādi tie ir Zosēnos, galīgi netraucē. Neesmu karstummīlis,» aicināts uz sarunu par to, vai laikapstākļi ietekmē darbu, saka stādaudzētavas «Vidzemes ceriņi» vadītājs un darītājs UĢIS PĪRS.

Vai ceriņiem patīk Zosēnu klimats?

«Vidzemes ceriņi» piedāvā iegādāties Dobelē, P. Upīša Dārzkopības institūtā selekcionētos ceriņus, bet Uģis pērk arī ārvalstīs un raugās, kā Latvijas klimatiskajiem apstākļiem adaptējas jaunstādi no Holandes, Polijas.

«Dažkārt pat grūti saprast, kas tiem patīk, kas kaitē. Ceriņi var apsalt, bet tāpēc neiznīkst, sliktāk paaugas. No vienas un tās pašas grupas, līdzīgos apstākļos audzēti, tie tomēr var izrādīt savu raksturu. Vai tikai aukstums būs pie vainas? Nedomāju. Audzēšanas apstākļiem ir kopums, arī mēslošana, augsnes īpatnības, kāds grauzējs var patraucēt. Katrā ziņā Zosēnos, Vidzemes augstienē, ceriņi aug, zied un mēs tos realizējam, un pircēju interese ir liela.

Es gribu teikt, ka ceriņš nav ne gurķis, ne tomāts. Tā stādam vajag vairākus gadus, vairākas sezonas, lai izaugtu līdz tam augumam, kad var pārdot un pircējs sagaidīs ziedēšanu, un pa šiem gadiem tad arī var paši audzētāji, selekcionāri pētīt, kādas ir konkrētās šķirnes īpašības,» saucot dažādu grupu latīniskos nosaukumus, precizējot šķirņu nosaukumus, aizrautīgi stāstīja Uģis, kurš nopietnai ceriņu audzēšanai pievērsies pirms pārdesmit gadiem, domājot, kā plašā lauku īpašumā saimniekot. Ceriņi ir viņa niša un, izrādās, ļoti pieprasīta.

«Var braukt pie mums un izvēlēties, bet ir arī interneta veikals, es izpildu pasūtījumus, mēs sūtām ceriņu stādus pa Baltijas valstīm, arī uz Somiju, Zviedriju, un būs Vidzemes ceriņi arī Kiprā un citās dienvidvalstīs,» tā Uģis, sakot, ka līdzīgi kā citās lauksaimniecības un arī ražošanas nozarēs pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu.

«Es vairāk nekā par aukstumu un laikapstākļiem, kādi tie Vidzemes augstienē, domāju par mūžizglītību. Jāstāsta cilvēkiem, kā audzēt ceriņus, varu mūspuses senioriem dot jaunstādus, pēc pāris gadiem tos atpirkt, jo esam divu cilvēku ģimene un ar visiem darbiem nemaz netiekam galā. Šodien pierakstīju 3500. pasūtījumu. Bet, ja par to laiku, tad Zosēnos tas ir brīnišķīgs. Jā, ziemā auksts, arī vējš, kalni un lejas, nu ko, krāsns jākurina. Ceriņi pa ziemu paliek gan podos, gan laukā. Es teiktu, ka labāk ir izstādīt, tāpēc, ja kāds domā par ceriņu stādu pirkšanu, tad var droši sētā stādīt, kamēr lāpsta iet zemē un var kārtīgu bedri izrakt. Laikapstākļi nav šķērslis, ar tiem jāsadzīvo. Pilsētā, piepilsētā vienmēr būs par vismaz trim grādiem siltāks. Pats esmu bijis rīdzinieks un, atbraucot šeit, vienmēr jutu šo laikapstākļu atšķirību, bet tieši tāpēc mums katru ziemu ir kārtīgs sals un sniegs, ir skaists rudens un pārējie gadalaiki,» tā Uģis Pīrs, sakot, ka droši vien arī mūsu sarunas brīdī Valmierā esot siltāks nekā Vidzemes augstienē, bet Valmierā neesot arī tādu dabas ainavu. Tādu ainavu nav arī Zemgalē, tāpēc Uģis ir iecerējis gada gaišajā un siltākajā laikā aicināt Latvijas apceļotājus ciemos, ceriņu stādījumus aplūkot. Pašlaik ceriņu dārzs tiekot precizēts, digitalizēts, lai skaidri zināms, kas kur aug, kas ziedēs.

Atceroties par bargajiem saliem, kas kādreiz Latvijā bijuši, kad termometrs ziemās noslīdējis zem –35 grādiem un ticis pāri –40, cenšos vēl precizēt: «Bet lauku ceriņi taču nekad neizsalst un neapsalst?»

«Nav lauku ceriņu, nu, kas tie tādi? Ak, tie, kas gar pirtiņām un ziedu gubās gar ceļmalām... Nē, tie visdrīzāk pirms simtiem gadu esot no kalnaina apvidus, no Rumānijas ievesti. Arī adaptējušies, arī pie citām laika zonām pieraduši,» tā Uģis Pīrs. «Vidzemes ceriņos» piedāvā teju simt ceriņu šķirnes, par grupām un šķirnēm, un to izcelsmi labāk ir taujāt audzētāju, kurš tikai piebilst, ka hortenzijas, filadelfi jeb tautā sauktie jasmīni arī iztur Zosēnu laika joslu un ir ziedos. Zosēnos ziedēšana ir vēlāka, arī laikapstākļu dēļ. Kad Dobelē ceriņi jau noziedējuši, pie Uģa tie plaukst un smaržu vilnis veļas pāri.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007