Latvisku lietu atjaunotājs
Šoreiz, kad Vīru lietas trāpījušas nedēļā ar Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga zīmi, par savu aizraušanos, kas pēdējo gadu laikā pārtapusi arī diezgan ekskluzīvā un tāpēc ne tajā rentablākajā biznesā, stāsta kārtīgs latviešu vīrs tepat no Kauguru pagasta Vīnkalniem — ULDIS ŽENTIŅŠ. Pirmoreiz satikāmies braucēju tēvu alias velomehāniķu statusā BMX trases malā, tāpēc biju visai pārsteigts, 2011. gada augustā sastopot Uldi Jaunpiebalgas novada svētku tirgus placī starp viņa pašrocīgi atjaunotām latviešu sadzīves lietām no koka. Toreiz aprunājāmies pāris minūtes, šīs nedēļas otrdienā — jau vairākas stundas. Par to, kā viņš atjauno, restaurē un dod otru dzīvi mūsu tautas amatnieku darinājumiem, pie reizes godā ceļot latviešu tradīcijas.
Pilnīgs autodidakts
Par saviem gadiem piecdesmitplusgadnieks Uldis smej — vēl tikpat, un tad metīs mieru! Nekādās amatniecības skolās viņš nav gājis, ja neskaita savulaik Vaidavas kolhoza būvbrigādē darīto un redzēto, arī pamēģināto sava tēva garāžā, dažādus būrus, solus un krēslus būvējot. Lielākoties tie bijuši koka darbi, taču tēvs bijis kārtīgs elektroniķis, kurš pratis i pastiprinātājus, i bilžu aparātus uztaisīt. Tā atkal koka darbiem Uldis pievērsies, kad ģimene iegādājusies Vīnkalnu īpašumu. Toreiz katrs flīzētājs vai krāsotājs braucis ar džipu, tādas algas iespaidīgās guļbūves atjaunošanā negribējies meistariem maksāt, tāpēc Uldis metis malā visus pārējos biznesus un pats ķēries klāt remontdarbiem, ar kuriem pāris gadu laikā ticis galā. Vienā ziemā izbūvējis pirmo stāvu, nākamajā arī otro. Uldis: «Varbūt liekas neticami, ka to var izdarīt, bet vienkārši jāņem un jādara!» Te viņam lieti noderējusi arī Vaidavas laikā apgūtā pieredze mūrēšanā.
EPIZODE NO DROŠKU DZĪVES. Uldis par godu Vīru lietām nedaudz izpakojis vienu stūri no ziemas guļai sagatavotajām droškām. Te vienkop gan tā, kas gandrīz jau atjaunota, gan fragmenti, ko varētu nosaukt par drošku maisā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv