Lauksaimniecībā nevar ienākt "no malas"

Nebija ne ceļa, ne māju, ne elektrības. Sākuši saimniekot ar četrām govīm, divām cūkām, piecām aitām, vistām, pīlēm, tītariem, ko iegādājušies par pajām. Tajā laikā, sākot saimniekot laukos, dižu nākotnes plānu nav bijis, taču pamazām saimniecība attīstījās. Pamatā pārejot uz piena lopkopību, vien pa laikam turot arī kādus gaļas lopus. Šobrīd zemnieku saimniecība ir pārtapusi līdz nepazīšanai. Nomainījies arī to īpašnieks – nu jau turpat desmit gadus «Zīvānus» kopā ar lielo atbildību savās rokās tur Māras dēls Jānis.

Kāpēc vadības grožus uzticējāt jaunajai paaudzei?

Māra: Daļēji materiālu apsvērumu dēļ, jo jaunajiem zemniekiem pienākas papildu finansējums. Un agrāk vai vēlāk tas tāpat notiktu. Man tagad mierīgāki nervi. Protams, turpinām strādāt kopā, pāris gadus nu jau iesaistās arī meita Dārta. Jānis kopš bērna kājas iepazinis zemes darbus, ir arī studējis elektriķos Rīgas Tehniskajā universitātē, bet to nepabeidza, pēc tam zināšanas lauksaimniecībā arvien papildinot, iestājās un diplomu saņēma Priekuļos. Lai varētu saimniekot, arī es universitātē esmu pabeigusi ekonomistus, kā arī lauksaimniecības pamatu kursus. Juridiskā formalitāte nosaka, ka zemnieku saimniecībā ir jābūt cilvēkam ar lauksaimniecisku izglītību vismaz kādā no pakāpēm, sākot no vidējās speciālās līdz augstākajai. Lauksaimniecībā nevar ienākt pilnīgi no malas. Nepārtraukti jāapmeklē dažādi kursi, semināri, jo nozarē viss strauji mainās, jaunākajām tehnoloģijām jāseko līdzi. To arī cenšamies darīt.

Vai laukos tāpēc kļuvis vieglāk strādāt?

Fiziski noteikti, jo jaunās tehnoloģijas darba procesus atvieglo. Vai psiholoģiski? Es neteiktu, ka jā. Lauksaimniecībā ienāk arvien vairāk dažādu formālu prasību, arī tāpēc man ir kļuvis vieglāk, jo ar projektiem, priekšapmaksām un tamlīdzīgām lietām cīnās dēls. Arī kredītu banka nedos, ja redzēs, ka saimniecība to nespēs atdot. Mums gan nav problēmu tos dabūt vai atdot.

Ko sakāt par šo vasaru?

Šodien vēl nav lijis. Bet diena vēl nav galā... Vispār es šādu vasaru neatceros, un arī prognozes nav iepriecinošas.

Viens iepriecinājums varētu būt tas, ka zāle aug griezdamās.

Bet to taču nav iespējams novākt, jo pļavās un tīrumos ar smago tehniku nevar iebraukt. Mums paveicās, jo pašā jūnija sākumā, pirms sākās tās šausmas, nopļāvām, bet ar otro pļāvumu labi neizskatās. Visur ir augsts ūdens līmenis, arī dīķos un grāvjos, kas liecina, ka mitrums ātri neizžūs. Mums gan krājumā ir barības rezerves – zāle un kukurūza, kas iekonservējusies un labi glabājas. Bet pašlaik no trim vajadzīgajiem ir tikai pirmais pļāvums. Pie tam otrajā barība būs mazkvalitatīva, jo zāle pāraugusi.

Katru gadu pavasarī liekas, nu gan viss būs labi, bet paiet laiciņš un sāk izskatīties, ka atkal būs problēmas. Jācīnās vien ir. Šajā biznesā esmu sen un zinu, ka nekad nav tā, kā tu domā. Ar notikušo ir jāsadzīvo, jāpielāgojas, jāmeklē risinājumi.

Kā sadzīvojat ar dabu?

Ķimikālijas praktiski nelietojam, arī minerālmēslus minimāli, vienīgi kukurūzai. Bet zālei ir kūtsmēsli, mums ir mucas ar precīzu to iestrādi, lai mēsli būtu tur, kur tiem jābūt. Mēslu krātuves ir pie visām fermām, tā ka ar dabu sadzīvojam pat ļoti draudzīgi.

Inspekcija arī saimniecībā iebrauc?

Protams. Inspektori interesējas arī par antibiotiku lietošanu govīm, bet salīdzinājumā ar to, kā bija pirms piecpadsmit gadiem, kad fermās tā bija ikdiena, antibiotiku ir ievērojami mazāk, tikai ekstrēmos gadījumos, un rezultāti nav sliktāki kā lietojot antibiotikas. Mums ir arī laba sadarbība ar savu veterinārārstu.

Sarunu sākām ar jautājumu par lopiņu skaitu saimniecībā. Cik to ir tagad?

Kopā ir 400 lopiņu, no tiem 190 gotiņas. Bija 250, bet pirms aizpagājušā gada sausuma, kad barības nepietika, skaitu samazinājām. Uzskatu, ka optimālais govju skaits saimniecībā ir līdz 200. Ja vairāk, tad papildus vajadzētu jaunas telpas, jaunus cilvēkus.

Cik strādnieku pašlaik lielajā saimniecībā nodarbināt?

Ar darbiniekiem mums ir ļoti paveicies. Ir tādi, kuri ļoti sen strādā «Zīvānos», daļa nomainījusies, bet arī jaunie ir ļoti labi. Izveidojies tāds kā jauniešu kolektīvs, praktiski visi ir divdesmitgadnieki. Varam viņiem nodrošināt labus darba apstākļus – konkurētspējīgu atalgojumu, brīvdienas, veselības apdrošināšanu. Tagad jau arī nav tāds ļoti smags fiziskais darbs. Ar spaiņiem un lāpstām gan sanāk pastaigāt.

Sarunai pievienojusies Dārta. Jautāju, kādi pienākumi tieši viņai uzticēti.

Dārta: Administratīvie, sociālās lietas, darbinieku uzņemšana darbā. Varu pieņemt gotiņām dzemdības, pabarot teliņus, visu sašeptēt. Atbildīgākos darbus, piemēram, pie teliņiem, kur sākuma stadijā stingri jāvēro viņu veselības stāvoklis, katrs jāapčubina, cenšamies paši veikt. Arī gotiņas tiek samīļotas, katrai ir vārds – Pūpolīte, Irsis, Oglīte, Gaita, Gvena un citas. Katram darbiniekam bezmaz ir sava mīļā gotiņa, sava favorīte.

Jāni, vai, pārņemot saimniecību, jutāt lielu atbildību?

Jānis: Nebija tik grūti, viss no bērnības pazīstams. Lielākās problēmas rada sliktie laikapstākļi, bet, tā kā ļoti labi kooperējamies ar kaimiņiem, arī šogad ideāli izdevās savākt barību. Zāli vācam kopā ar «Mazdzērvītēm», tā izdodas ātri un kvalitatīvi visu izdarīt. Pļaujamā platība kopā ar kukurūzu ir ap 200 hektāriem. Esmu atbildīgs par tehniskām lietām, rezerves daļu sagādi, kam jāveltī daudz laika.

Cik daudz tehnikas pa šiem gadiem sakrājies, vai vēl kā trūkst?

Ir daudz, bet vienmēr var ko atjaunot, nomainīt pret lielāku un ražīgāku. Domāju, ka šobrīd tehnikas parks ir ļoti labs. Tā kā saimniecībai blakus ir šoseja, kas jāšķērso, tai vienmēr jābūt atbilstoši augstā līmenī.

Vai saimniecībā ir arī kādi mazie lopiņi?

Nav ne vistu, ne bišu, bet mums ar kaimiņiem izveidojusies laba bartersistēma.

Kur realizējat pienu?

«Piena loģistikā», kur esam biedri no pašiem pirmsākumiem. Iepirkuma cenas mūs apmierina, arī labā attieksme no kooperatīva puses. Kopībā ir spēks!

JAUNAIS SAIMNIEKS JĀNIS JĒGERS, MĀRA JĒGERE un JĀŅA MĀSA DĀRTA. Fonā – varenais zāles pļāvējs. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001