Lubāna vienkāršais šarms
Jānis Macāns cēlies piecos, ar laivu devies ezerā. Pusastoņos Lubāna zvejnieks jau ir atpakaļ mājās un, kamēr sieva Anna mostas, uzvārījis rīta kafiju, šoreiz to padzers kopā ar mums. Rīta spirdzinošais vēsums kāpj no ūdens augšup, paceļas augstajā krastā un ieplūst mūsos kā enerģija. Brīnišķīga diena vēl priekšā, un sakām sev: mēs esam pie Lubāna, Īdeņā!
Tas ir tikai sākums, zivis vēl jānosver, jāsagatavo, un Jānis tās notīra tik profesionāli veikli, ka atliek tikai pabrīnīties. Šīrīta loms mūsu acīm liekas varens, bet Jānis pieticīgi teic: normāls. Līņus uzglabās dīķī krātiņā, daļu zivju Jānis tūlīt no rīta izvadās pasūtītājiem un vēlāk iekurs paštaisīto žāvētavu.
Šis ir vienīgais zvejnieku ciems Latvijā, kas neatrodas pie jūras. Visai netipisks: nav ielu, gar kuru malām mājas. Sētas izkaisītas kur kurā, jo apbūve vēl pirms gadsimtiem pielāgojusies Lubāna krasta reljefam un agrāk ezers mājas regulāri appludinājis. Ciems tā kā atkārto sākotnējo salas formu, tikai mūsdienās uz kādreizējo salu var aizbraukt pa dambja ceļu. Te daudzkas ir tik brīnumsens — ļaudis Lubāna krastus apdzīvojuši vismaz kopš XI gadsimta, kā liecina izrakumi Bukuļu pilskalnā, arī Īdeņas pilskalns ir valsts nozīmes piemineklis.
RĪTA DARBS. Jānis Macāns ar rīta lomu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv