Māksla radīt, māksla pārdot

Tie, kas iesaistās vairākus gadus, ik gadu tiek mudināti attīstīt aizvien jaunas idejas. Katru jaunu semestri viņi var meklēt citus komandas biedrus un ģenerēt radošas idejas, lai radītu produktu vai pakalpojumu, ko piedāvāt apkārtējiem. Valmieriešiem jau iemīļots kļuvis VDMV tirdziņš «MARKA». Tā ir viena no iespējām, kur jaunieši var atrast potenciālos klientus.

SMU izveide

VDMV uzņēmējdarbības skolotāja Evita Eglīte stāsta, ka jauniešiem no pirmā līdz trešajam kursam iesaiste JA Latvia programmā ir brīvprātīga, viņi var apmeklēt fakultatīvās nodarbības, un pedagoģe palīdz attīstīt viņu ideju, tomēr topošajiem absolventiem, kas apgūst uzņēmējdarbības pamatus, tas ir obligāti. Paralēli teorijai, ko viņi apgūst stundās, viņi JA Latvia programmas ietvaros iegūst praktiskās zināšanas – dibina uzņēmumu, noformē statūtus un citus dokumentus, iepazīst, kā veidojas cenu politika, raksta pārskatus un rēķina finanšu plūsmu, un maijā likvidē uzņēmumu, tā izdzīvojot paātrināto biznesa ciklu.

Prakse bez teorijas un otrādi nav iedomājama, vismaz ne šajā programmā, tāpēc ik nedēļu jaunieši uzzina par aktuālo uzņēmējdarbībā, izprot piedāvājumu un pieprasījumu, iepazīst arī grūtības, ko ar skolotājas atbalstu ir vieglāk pārvarēt. Lai gan SMU ir atbrīvoti no nodokļiem, jaunieši tos pēta un pārzina. Zināšanas noder, veidojot cenu savam produktam, kā arī nākotnē jau uzsākot savu uzņēmējdarbību. Tāpat viņi seko līdzi aktuālajam, piemēram, šobrīd Eiropas Savienības padome lēmusi par labu ekoloģiskai produkcijai un aizvien vairāk tiek akcentēta aprites ekonomika, kurā būtiska ir resursu taupīšana un otrreizēja izmantošana. VDMV uzņēmējdarbības skolotāja Evita Eglīte skaidro, ka jaunieši šim var pieiet ļoti radoši, kādam varbūt kaut ko lieku padarot pievilcīgāku un klientam tīkamu.

Ir sācies jauns mācību gads, un VDMV audzēkņi uzsāk veidot komandas divu līdz piecu cilvēku sastāvā un ģenerēt idejas, paturot prātā šī brīža ekonomiskos apstākļus, tā varbūt domājot par praktiskāku un noderīgāku lietu izveidi. «Kā jebkurā krīzes laikā cilvēki izvēlēsies lietu, kas viņiem ir nepieciešama, un uz to audzēkņiem ir jābūt gataviem. Protams, manas kolēģes to negrib dzirdēt, bet es jauniešus virzu uz to, ka ir ekonomikas lejupslīde un augšupeja, kurai ir jāspēj pielāgoties,» skaidro pedagoģe. Atceroties pagājušo semestri, Evita Eglīte vērtē, ka jaunieši, kas iesaistījās programmā, ar veicamajiem uzdevumiem tika galā veiksmīgi, vienīgās grūtības radās pārskatu gatavošanas laikā un bilances izveidē.

Saistībā ar norēķiniem tika uzsākta jauna ideja, ka SMU varētu izmantot arī bezskaidras naudas darījumus, piemēram, pārdot preces internetā vai tirdziņos klienti par noskatīto preci varētu norēķināties ar karti, tomēr šobrīd ideja ir apstājusies, jo ir virkne normatīvo aktu, kuros vajadzētu izmaiņas, lai jaunieši saviem SMU varētu veidot kontus.

Padomi procesā

Jauniešiem ir jāpieņem virkne dažādu nopietnu lēmumu, kas ietekmēs viņu tālāko darbību. Jādala lomas un atbildības sfēras, kurš sekos līdzi ražošanai, lietvedībai, kurš vadīs komandu, kā tiks iesaiņots produkts un kāds būs uzņēmuma nosaukums.

«Lietišķo etiķeti mēs aktualizējam, kad tuvojas tirdziņi, – kā saģērbties, kā sevi prezentēt. Kā radošie jaunieši viņi jau var būt brīvāki savā ģērbšanās stilā, bet tāpat ir normas, kas jāievēro gan sarunās, gan pasniedzot preci. Tiem, kas mācās reklāmas daļā, ir jāmācās reklāma sociālajos tīklos, kur jābūt atsaucei uz JA Latvia, gan ir jābūt izstrādātām vizītkartēm, iepakojumam. Jaunieši aplūko likumdošanu, kas ir uzņēmējdarbība un kādi akti to regulē, ļoti svarīga arī ir lietvedība, saglabāt dokumentus un iecelt vienu atbildīgo, kas to pastāvīgi uzrauga un ievada datu bāzē,» tā skolotāja. Mācību gadā iegūtās prasmes apliecina sertifikāts, kas, stājoties augstskolā, var kalpot, lai iegūtu mācību maksas atlaidi, ir arī citi labumi, piemēram, jauniešu potenciālu pamana darba devēji. «Kāds pēc tirdziņa uzsāk darba tiesiskās attiecības, bet kāds vēlāk uzsāk arī savu individuālo darbību – pašnodarbinātas personas vai kādā citā statusā,» stāsta Evita Eglīte.

Veiksmes stāsts

Pedagoģe atceras, kā pagājušajā mācību gadā izdevies veiksmīgi palīdzēt kādai jaunietei. Audzēkne jau iepriekšējā gadā mēģināja pārdot auskarus, taču ne visai veiksmīgi, bet tomēr to gribēja turpināt attīstīt. «Es viņai izstāstīju, kā tematiski noformēt galdu un iesaiņojumu. Šogad tirdziņā viņai vienai no pirmajām visu izpirka un tika pieņemti individuāli pasūtījumi. Meitene bija ļoti pārsteigta,» atceras Evita Eglīte. Tas audzēkņiem kalpo kā labs piemērs – lai cik labs būtu produkts, jāpiestrādā arī pie tā noformēšanas un virzīšanas pie patērētāja. «Protams, kādam arī cena ir noteicošais faktors, bet šiem auskariem tā nebija ne augsta, ne zema, tai pašā laikā tas bija veiksmīgs stāsts, un jaunieši bija ļoti apmierināti,» paskaidro skolotāja, tāpat jaunietei tas deva pozitīvu pašvērtējumu par savām spējām. «Meitene bija gandarīta, kā rezultātā viņa ieguva arī darba vietu veikalā, kur izgatavo auskarus,» tā skolotāja.

Viņa jauniešus pamudina realizēt idejas, bet ir arī reizes, kad cenšas viņos radīt šaubas, tomēr, ja jaunietis ir gana pārliecināts, viņš īsteno savu tāpat, jo katra pieredze ir pieredze. «Lai viņi mācītos, es iesaku, lai viņi vēro, padomā un skatās, jo nebūs tā, ka kāds visu pateiks priekšā. Pagājušajā gadā es pozitīvā ziņā saskāros ar to, ka meitenes ļoti bija mērķtiecīgas un praktiskas, nelidinājās mākoņos un ļoti labi apzinājās, kas ko maksā,» tā skolotāja.

Izvērtēt sevi

Gada sākumā jaunieši aizpilda testu, kurā viņi novērtē savas stiprās un vājās puses, tāpat arī gada beigās viņi to izmanto, lai salīdzinātu, ko ir iemācījušies, pie kā jāpiestrādā, kas jau izdodas gana labi. Izmantojot savas un komandas biedru stiprās puses, izdodas daudz ātrāk sasniegt mērķi, protams, ir jāattīsta arī prasmes, kas ne īpaši patīk un padodas, lai spētu konkurēt tirgū.

Pēc tirdziņiem skolēni kopā ar skolotāju pārrunā veiksmes un neveiksmes. «Bija arī jaunietes, kam ne tik veiksmīgi gāja tirdziņā, un viņas nevarēja sagaidīt tirgus beigas un jau aizgāja prom, bet te psiholoģiski ir jāmāk noturēties, smaidīt, lai cik tev grūti. Kādam tas varbūt neizdevās, tas ir treniņš,» vērtē pedagoģe. Šādām un cita veida situācijām viņa jauniešus mēģina psiholoģiski sagatavot.

SAVĒJIE NOVĒRTĒ. Arī VDMV direktore Inese Mētriņa (no labās) novērtē jauniešu idejas, iegādājoties SMU produktus. Viņu apkalpo VDMV audzēkne Betija. Dāvja Sargūna foto

Ko par iegūto pieredzi uzņēmējdarbībā domā paši jaunieši?

Betija Spāre, 4. kursa audzēkne Reklāmas dizaina nodaļā:

Es skolēnu mācību uzņēmumu programmā iesaistījos, jo tajā daudz ko var iemācīties no radošās puses. Tas ir tāds ieskats uzņēmējdarbībā. Pagājušajā gadā es apdrukāju auduma maisiņus, mapītes un veidoju plakātus ar apdruku sietspiedes tehnikā. Kopumā mums gāja labi, guvām lielu atsaucību no apkārtējiem cilvēkiem un izdevās arī nopelnīt. Darbojoties šajā programmā, ir uzlabojušās manas komunikācijas spējas un finanšu prasmes. Esmu programmā piedalījusies jau divus gadus un domāju, ka šogad būs vēl vieglāk ar visu to pieredzi, ko esmu ieguvusi. Esmu mēģinājusi SMU veidot viena, bet pērn to darīju kopā ar kursa biedreni.

Vikija Klāsone, 4. kursa audzēkne Reklāmas dizaina nodaļā:

Zinu, ka tas ir brīvprātīgi, bet skolotājas mūs pamudina, un arī, ja neliktu, es tāpat piedalītos, tāpēc ka mani interesē māksla un patīk pašai darināt dāvaniņas, ko var pasniegt Ziemassvētkos. Mans mērķis ir, lai cilvēki pievērš lielāku uzmanību dāvaniņām, nevis vienkārši ieiet veikalā un nopērk svecīti.

Pati arī vēlos attīstīties un eksperimentēt ar lietām un materiāliem par un ap svētkiem, šobrīd esmu fokusējusies uz Ziemassvētku dāvanām un pārsteigumiem. Šis man būs trešais gads, un ar katru gadu izdodas aizvien labāk, tu iemācies arī aizstāvēt savu produktu, jo, piemēram, ja klients atnāk un uzdod jautājumus, tu esi spējīgs pastāstīt par savu darbu un reklamēt to tālāk. Mans nelielais sapnītis ir pēc absolvēšanas uzsākt savu uzņēmējdarbību, bet, protams, laiks rādīs.

Rasa Vītola, 4. kursa audzēkne Reklāmas dizaina nodaļā:

Manuprāt, tā ir lieliska iespēja, lai attīstītu savas prasmes un liktu lietā praktiski jau iegūtās teorētiskās zināšanas. Es uzskatu, ka radošām personībām ir jāspēj pārdot savus darbus, jo galu galā tas būs jāmāk katram, būs sevi jāmāk pierādīt tirgū agrāk vai vēlāk. Domāju, ka pēc absolvēšanas varētu veidot savu uzņēmējdarbību, varbūt ne uzreiz kaut ko milzīgu, bet noteikti iegūtās zināšanas man palīdzēs to izdarīt.