Modrība – joprojām pati labākā aizsardzība

No lauka līdz galdam – jābūt izsekojamībai

Pārtikas un veterinārā dienesta praksē nav daudz gadījumu, kad, atklājot sanitārijas prasību nepilnības vai pārkāpumus un tādēļ apturot kāda pārtikas ražošanas uzņēmuma vai tirdzniecības vietas darbību, mēs publiski izpaustu konkrēto uzņēmumu. Parasti radušos situāciju izrunājam un dodam termiņu trūkumu novēršanai, bet neko nepubliskojam. Ja ir apdraudēta sabiedrības veselība un drošība, tad gan, kā likumdošanā paredzēts, mums ir tiesības šādu informāciju izpaust. Tieši tā nesen notika ar PKS «Straupe».

Kad Latvijā 20. martā sāka pienākt ziņas par pirmajiem baktēriju E.coli izraisītu zarnu infekciju gadījumiem pirmsskolas audzēkņu vidū Rīgā, Pierīgā, Cēsu novadā un vēl citviet, tad gan epidemioloģiskajā izmeklēšanā, ko veica Slimību profilakses un kontroles centrs, gan arī mūsu inspektoru pārbaudēs kā svarīgākais uzdevums bija izvirzīts maksimāli operatīvi noteikt sakarības un avotus, no kurienes nāk nelaimes ierosinātāji. Pārbaudēs ieguvām informāciju par visiem pārtikas piegādātājiem konkrētajiem bērnudārziem, tostarp arī PKS «Straupe». Noskaidrojās, ka šā uzņēmuma ražotie manuāli fasētie piena produkti bija piegādāti 14 pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad ar E.coli izraisītu zarnu infekciju saslima vairāki šo iestāžu audzēkņi. Noņemot desmitiem dažādus iespējamos paraugus, nonācām pie kopsaucēja un identificējām uzņēmumu. PVD uz laiku apturēja PKS «Straupe» fasēšanas līniju, kurā produkti manuāli tika pildīti atkārtoti izmantojamos traukos, jo Slimību profilakses un kontroles centra informācija liecināja, ka gandrīz 25% uzņēmumā strādājošajiem bija konstatēta patogēnās mikrofloras (patogēnie E.coli) klātbūtne. Toties fasēšanas līnijas darbs, kurā produktu fasēšana notiek automātiski, netika apturēts, jo šajā posmā produkti nenonāk saskarē ar darbiniekiem. Tā kā uzņēmuma specifika ir tāda, ka vairākiem ražotnes darbiniekiem, piemēram, laborantiem, piena savācējiem, vedējiem, viņu ikdienas pienākumos ietilpst tiešie kontakti ar piena ražotājiem saimniecībās, tad vienmēr pastāv risks, ka no laukiem uz piena pārstrādes ražotni tiek atvests ne tikai piens, bet arī kāds neredzamais nelūgtais viesis. Ja esi pārtikas apritē, tad tā arvien ir liela atbildība, un tā sākas ar savu un savas tiešās darba vietas higiēnu.

Notikums ar E.coli lieku reizi aktualizē arī to, cik ļoti svarīga ir prasība par pārtikas izsekojamību pilnīgi visā pārtikas apritē, sākot no produktu audzētājiem, piegādātājiem, saimniecībām, vairumtirdzniecības bāzēm līdz pat konkrētā gala produkta ražošanai un realizācijai. Visam jābūt izsekojamam, dokumentāli apstiprinātam, un, ja tā nav, tad ir pamats to dēvēt par nezināmas izcelsmes.

Āfrikas cūku mēris – ienāk ar cilvēku kājām un iebrauc ar auto

Kad pāri robežām arī pie mums ienāca un postošo darbību pret mājas cūkām iesāka Āfrikas cūku mēris (ĀCM), mums visiem tas bija kas nebijis un jauns. Kāds ir zīmīgi teicis, ka Āfrikas cūku mērim nav kāju, taču tas ir gudrs un lieliski pārvietojas ar cilvēka kājām, piemēram, pielīpot pie apaviem, vai arī izmanto citu pārvietošanās veidu – iebrauc lauku sētā vai cūku fermas pagalmā ar auto transportu, pielīpot pie riepām. Ar šo piemēru atgādinu, cik liela nozīme šīs slimības ierobežošanā joprojām ir biodrošības pasākumiem un katra paša cūkkopībā nodarbinātā atbildībai. ĀCM šogad Latvijā konstatēts 619 mežacūkām. Tā kā ĀCM ir izplatījies visā valsts teritorijā un informācijai par mirušām mežacūkām vairs nav izšķirošas nozīmes slimības apkarošanā, PVD no 1. aprīļa ir pārtraucis maksāt 50 eiro samaksu iedzīvotājiem par katru atrastu mirušu mežacūku.

Tiesa, par ĀCM izplatību vēl pirms vairākiem mēnešiem teicām: «Šausmas!», un tam bija pamats, jo no pērnā gada nogales līdz šā gada marta vidum katru nedēļu saņēmām ziņas atkal par 100 mirušām mežacūkām Latvijā. Nu var teikt: «Kam bija jānomirst, tas arī nomira!», tādēļ pašlaik ir informācija vairs tikai par četrām piecām mirušām mežacūkām nedēļā. Vai varam uzelpot? Nē! Joprojām slimība ir Dobeles, Jelgavas, Bauskas apkaimē un Lietuvas pierobežā. Kamēr vien mežos būs pietiekami daudz mežacūku, no šīs slimības tik drīz vaļā netiksim. Tādēļ, lai, sākoties meža ogu un sēņu laikam, maksimāli pasargātu mājas cūkas no nevēlama ciemiņa – ĀCM ienākšanas vai iebraukšanas lauku sētā, biodrošības pasākumiem jāpievērš īpaša uzmanība. Vislabākais – ap savu kūti vai fermu radīt pašam savu stingri kontrolētu aizsardzības zonu, kurā nedrīkstētu ienākt vai iebraukt nepiederošas personas. Cik atbildīgi tam pieiesim, tik ilgi arī mājas rukši būs drošībā. Valmieras novadā vairs nav lielu cūkkopības kompleksu, toties Cēsu un Valkas novados gan joprojām tādi ir, tādēļ par to drošību, par nozares biznesu un cilvēku darba vietām ir jābūt īpaši atbildīgiem.

Mutes un nagu sērga – daudzkārt ļaunāka

Kādēļ? Tāpēc, ka šīs ļoti lipīgās infekcijas slimības vīruss izplatās arī pa gaisu pilienu veidā līdz pat 60 km attālumā, bet virs ūdens pat līdz 300 km. Mēslos tas dzīvo mēnesi, bet salmos perinās pat līdz 4 mēnešiem. Mutes un nagu sērga (MNS) ir akūta ļoti lipīga pārnadžu infekcijas slimība, kurai raksturīgs drudzis un čūlains iekaisums uz mēles, mutes dobuma gļotādā, kāju daļā ap nagu un nagu starpās, kā arī tesmeņa ādā un uz šņukura. Šo slimību pamatoti pieskaita pie tā saucamajām pārrobežu dzīvnieku infekcijām, kas var ātri un plaši izplatīties, nopietni ietekmējot lopkopības nozari un traucējot reģionālo un starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, tādējādi kopumā radot ļoti lielus ekonomiskos zaudējumus. Šogad MNS konstatēta jau trijās Eiropas valstīs – viens uzliesmojums Vācijā, pieci Slovākijā un četri Ungārijā. MNS nav bīstama cilvēku veselībai, kā arī neietekmē pārtikas produktu drošumu. Latvijā MNS pēdējo reizi tika konstatēta vien 1987. gadā. To, cik lielus zaudējumus spēj radīt šī sērga, apliecina fakts, ka 1997. gadā Lielbritānijā MNS uzliesmojuma dēļ nācās likvidēt vairāk nekā miljonu pārnadžu. Latvijā pašlaik draudu nav, bet pastāv augsts risks, ko rada dzīvnieku eksports un imports un tā pārvadāšanas transports, kā arī piena mašīnas, kas braukā šurpu turpu pāri tuvējo valstu robežām. Tad nu pašlaik visa veida lopkopības eksports un imports ir zem PVD lupas. Un biodrošība – atkal un atkal! Atgādinām, ka tādas Latvijas tūristu iecienītas valsts kā Turcija laukos mutes un nagu sērga ir bieži klātesoša parādība. Aicinu mūsu lauksaimniekus neriskēt un nedoties ceļojumos vai pieredzes apmaiņas braucienos uz MNS skartajām valstīm.

Gājputnu migrācija vēl turpinās

Liekas, ka putnu gripas kārtējie draudi šogad Latviju atkal būs pārlidojuši, ko diemžēl nevar teikt par situāciju Lietuvā, Ungārijā un Polijā. Tā, piemēram, Polijā šogad konstatēti vairāk nekā 60 putnu gripas uzliesmojumi mājputnu fermās, Ungārijā – 87, bet Lietuvā slimība konstatēta vienā no putnkopības saimniecībām ar 200 tūkstošiem putnu. Kamēr vien gājputni atgriežas, riski pastāv. Atgādinu, ka augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar savvaļas putniem, to izdalījumiem un fekālijām. Un atkal ir jārunā par biodrošību putnkopības saimniecībās – putni visu gadu ir jāmitina, jābaro un jādzirdina tikai slēgtās telpās vai teritorijās ar ūdensnecaurlaidīgu jumtu, lai nepieļautu mājputnu saskari ar savvaļas putniem.

Klimata pārmaiņu ietekmē jāuzmanās arī no miģelēm

Laika apstākļiem Latvijā kļūstot arvien siltākiem, globālās klimata pārmaiņas diemžēl veicina arī vairāku līdz šim pie mums nebijušu infekciju slimību nonākšanu šeit. Pašlaik aktualizējas zilās mēles slimība, kas nekad agrāk nešķērsoja 53. paralēli. Nu tā droši dodas ziemeļu virzienā. Par zilās mēles slimību pamatoti satraukušies gaļas liellopu audzētāji, zinot, ka to pārnēsā asinssūcēji kukaiņi miģeles. Slimības izplatība var būt tik plaša, cik tālu vien miģeles spēj aizlidot. Riski ir vairāki. Viens no tiem, ka no slimības skartajām valstīm pie mums tiek ievests dzīvnieks, ko jau ir sakodusi miģele, kas sērgu tālāk var pārnest uz citiem saimniecības lopiem. Labā ziņa ir tā, Latvijā šogad dzīvniekus pamatā ieved tikai no Lietuvas un Igaunijas, kur šīs slimības nav. Svarīgi ir ievērot biodrošības pasākumus, un viens no tiem – visu iepirkto dzīvnieku izolēšana vismaz uz 30 dienām pirms to pievienošanas ganāmpulkam.

Droši var teikt, ka globālo klimata pārmaiņu dēļ pie mums Latvijā nu jau uz palikšanu ir Āfrikas cūku mēris, pērn pie mums konstatēja arī Rietumnīlas vīrusu, pastāv bažas par zilās mēles slimības iespējamību, nemaz tik tālu no mums nav arī jau pieminētā mutes un nagu sērga. Piesardzīgus dara arī baktērijas listērijas, kas spēj vairoties auksti kūpinātos produktos, piemēram, zivīs. Listērijas ir drauds cilvēkiem ar vāju imunitāti, kā risks grūtniecēm. PVD pašlaik pastiprināti strādā ar diviem šādu produktu ražotājiem, lai maksimāli novērstu šo baktēriju klātbūtni. Jāuzmanās, strikti jāievēro realizācijas termiņi un pārstrādes prasības, izmantojot vistas gaļu, jo tajā visbiežāk mēdz būt salmonellu klātbūtne. Nupat PVD iznīcināšanai ir nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo to paraugā, kas noņemts, veicot kontroli uz robežas, tika konstatēta kartupeļu tumšā gredzenpuve. Tā ir baktērija, kas izraisa augu vīti un bumbuļu puvi. Aicinām neizmantot kartupeļu stādīšanai veikalā iegādātus kartupeļus. Un vēl – atgādinājums par sarunas sākumā pieminēto E.coli baktēriju. Tā kūtsmēslos saglabājas ļoti ilgi, tādēļ visi dārzeņi, kas pašlaik tiek mēsloti ar kūtsmēsliem, ir ļoti rūpīgi jāmazgā pirms lietošanas pārtikā.

MĀRCIS ULMANIS: «No savas darba pieredzes saku: vislabākais inspektors ir pats pircējs. Tādēļ paldies visiem, kas ir bijuši acīgi un modri, ziņojot mums par pārtikas drošības pārkāpumiem. PVD uzticības tālrunis – automātiskais atbildētājs 67027402 joprojām ir ikviena atbildīga cilvēka rīcībā.» Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001