Nebaidās zāģēt zaru, uz kura sēž
«Prieks skatīties, kā vīri strādā — tik saskaņoti un precīzi kā Šveices pulkstenis,» redakciju emocionāli informēja kāda Palejas ielas iedzīvotāja. Ziņu saņēmām viņnedēļ, kad šajā ielā tika zāģēti vecie, par atvēlēto mūžu nodzīvojušiem atzītie bērzi. Zvans arī kļuva par iemeslu aizbraukt paskatīties, aprunāties un mūsu lasītājiem pastāstīt par vīriem — DAINI PENKU un viņa kompanjonu GUNTI EGLĪTI.
Secīgu, loģisku un vienlaikus interesantu ceļu līdz kāpšanai kokos gājis Dainis. Pēc divdesmit gadu izdienas viņš no militāras personas kļuvis par pensionāru. Gados jaunajam, aktīvajam un spēcīgajam vīrietim sēdēt bez darba, saņemot nelielo pensiju, no kuras tik vien sanākot kā meitai samaksāt par studijām, būtu neprāts. Pirms pieciem gadiem, neilgi pēc dienesta, pabeidzis industriālo alpīnistu kursus. Draugs, kas laukos nopircis īpašumu ar vecu ozolu aleju, industriālo alpīnistu aicinājis kokus sakopt. Darbs iepaticies, Dainis turpinājis mācīties. Pēc gada pabeidzis attiecīgu kursu Ērgļu arodvidusskolā un saņēmis kokkopja (arborista) diplomu. Priecīgs, ka, pensionārs būdams, var atļauties darīt to, kas patīk. Pie tam zināšanas nodrošina darbu visu gadu. Šoziem gan sniega bijis maz un jumti nebija jātīra, toties ar kokiem saistīti pasūtījumi ir cauru gadu.
AUGSTU. Arborista Daiņa Penkas ikdiena.Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv