Vietas, sirsnības un mīlestības pārpārēm
Valmierieši ANITA VĒTRA un ALDIS BRIEDIS kļuvuši par saimniekiem un devuši mājas trim likteņa varā pamestiem dzīvniekiem. Ceturto adoptējusi un uz Rīgu aizvedusi Anitas meita ILZE, kura, kā izteicās Anita, ir godīgs un līdzjūtīgs cilvēks, par ko viņa kā māte ir ļoti gandarīta.
Princis, Lēdija un viņas bērni
«Kad ar pirmo vīru nopirkām māju Burtniekos, mums mantojumā nonāca bijušās kolēģes (tolaik strādāju teātrī) rudais runcis Princis.
Sākām saimniekot, mums no Jūrmalas atveda sunīti. Princis un Džonītis auga kopā ar aitām. Mums abiem bija darbs Valmierā. Runcītim nepatika, ka saimnieku nav mājās, bija pasācis klaiņot. Pāris reizes izsludināju meklēšanu, un man Princi atveda atpakaļ. Reiz, kad viņš atkal bija pazudis, braucot uz Valmieru, kādus piecus kilometrus no mājām pamanījām pa zāli brienam rudu kaķi. Tas bija mūsu Princis! Pēc pāris gadiem Princis tomēr pārcēlās uz dzīvi fermā, kur vienmēr bija piens un cilvēki.
Tad atnāca Lēdija, kas pie mums nodzīvoja divdesmit gadus. Sev atstājām divus Lēdijas bērnus — Ziedoni un Alfonu. Ziedonim bija divpadsmit gadi, Alfonam trīspadsmit, abi labā kondīcijā, dzīvojās pa āru, abi bija ļoti medīgi,» tālāk Anita stāsta jau ar asarām acīs, jo ļoti pārdzīvo runčuku dīvaino aiziešanu — vispirms Alfons, pēc neilga laika arī Ziedonis turpat lauku saimniecībā atrasti paralizēti. Ārsta slēdziens — smaga saindēšanās. Ne mājās, ne laukā nekādas indes netika turētas...
AR BELLIŅU. Viņa, nonākot Anitas un Alda mājās, atveseļojusies un sniedz saviem jaunajiem saimniekiem lielu, lielu mīlestību.
Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv