Kā mazam cinītim gāzt lielu vezumu. III

— Mana galvenā — starptautiskās tirdzniecības — komiteja saīsinājumā saucas INTA. Sākotnēji, ienākot Eiropas parlamentā, padomāju: trīsarpus gadi ārlietās, trīsarpus aizsardzībā — nu, kāda tur tirdzniecība, bet — pasēdēju, padomāju, pašķirstīju politoloģijas grāmatas un, iedziļinājies šeit notiekošajā, varu teikt, ka tā ir ļoti interesanta komiteja, kas ir viena no spēcīgākajām EP. Atšķirībā no ārlietu komitejas, kas būtu mans primārais mērķis, mēs zinām, ka ES nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas, un tā ir viena no problēmām, kāpēc netiekam tik labi galā ar Krievijas — Ukrainas karu, kamēr starptautiskās tirdzniecības jautājumi ir kopīgā Eiropas politika, un tas nozīmē, ka vai nu nacionālo valstu, vai to parlamentu pārstāvji nāk uz mūsu komiteju un prasa, ko darīt un kā darīt, kas notiks.

Patlaban slavenākie ir tirdzniecības līgumi ar Japānu, Singapūru, Kanādu un ASV. No ārpolitikas viedokļa raugoties, šajā komitejā man pašam par lielu brīnumu ir ļoti daudz ārpolitikas, ko man vajadzēja zināt, bet biju nedaudz piemirsis, jo, kā mēs zinām no pasaules vēstures, tirdzniecība vienmēr bijusi lielākā ārpolitikas sastāvdaļa, 90% no diplomātisko sarunu darba kārtības aizņem ekonomiskie jautājumi. Ja paskatāmies tīri strukturāli, tad, sākot no šī gada, Latvijas Ārlietu, nevis Ekonomikas ministrija ir atbildīga par ārējo tirdzniecību, tā ka visas upes saplūdušas vienā vietā, un es jūtu, ka atrodos tieši tur, kur man vajag atrasties.

ARTIS PABRIKS

Antas Kļavenieces (Iecavas Ziņas) foto