Rokdarbi priekam un atpūtai
Trikātiete INGA ČAMA ir divu meitu māmiņa, sociālā darbiniece un veterinārārste. Par sociālo darbinieci viņa strādā Beverīnas novadā, kā veterinārārste organizē savu privātpraksi Trikātā, kā ģimenes cilvēks cenšas atrast brīvu laiku saviem mīļajiem darbdienu vakaros un brīvdienās. Bet sievietei jāatrod laiks arī sev, tagad par to atgādina katrs, kam nav slinkums. Kā Ingai tas izdodas?
Viņa atpūšas adot, tamborējot, aužot no pērlēm, šo to uzšujot un izdomājot, kā dekorēt telpas svētkiem. Decembrī Ingas mājas loga rūtīs vizēs tamborētas egles, pērlēm apsnigušas, uz galda sveces degs pašas darinātā Adventa vainagā, svētku eglītē salidos daudzi balti, no smalka diega tamborēti eņģelīši. Ingas meitas rūķus pārsteigs, ģērbušās caku cakainās kleitiņās, bet mīļie, neskaitot pantiņus, saņems Ingas izdomātas, izveidotas un tāpēc neatkārtojamas dāvanas.
«Tapa sega, zeķītes, kad meitas gaidīju, un tā pamazām, pamazām adīju, tamborēju visu, kas viņām varētu patikt,» stāstīja Inga un rādīja cepuri kā zemenīti, kuru nēsā vecākā meita Unda, matu sprādzi, ko vakar aptamborējusi mazākajai meitai Līnai.
«Ir uzadītas jakas, šalles, vestes un cimdi, tos nemaz nerādu, jo man liekas, katrs tādus ada,» smējās Inga, saprotot, ka neada jau gan, un turpināja: «Un te ir vairākas kleitas, ko meitenes valkāja, vēl pavisam mazas būdamas. Zīdaiņu komplektiņi man vispār bija vienās pērlēs! Tos glabāju, jo grūti būtu citam mazulim atdot. Galu galā visu adu, domājot vai nu par savu bērnu, vai kādu radinieku, un tas, ko uztamborēju vai uzadu, ir tiešām lieta, kas domāta tikai šim cilvēkam. Tāpēc mani neinteresē tirgošanās, pasūtījumi, tiem arī nepietiek laika.»
KATRU BRĪVU BRĪDI. Inga neliedzas, ka ada un tamborē ik reizi, kad iegadās pauze steidzīgajā un darbu pilnajā ikdienā.
Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv