Trīsvienība: Dievs, ūdens, ronis
Par Valmieras roņu peldēm visa gada garumā vispirms padzirdēju no vienpadsmitgadīgās Emīlijas, kas peldes āliņģī iecienījusi jau otro gadu. Painteresējoties vairāk, uzzināju, ka par Valmieras roņu mammu daudzi mīļi sauc Sv. Sīmaņa draudzes mācītāja kundzi Lāsmu Olsoni. Viņa pati jau astoto gadu esot ronis. Pašlaik roņu kompānijā esot iesaistījušies ap divdesmit Sv. Sīmaņa draudzes locekļu, galvenokārt no draudzes liturģiskā kora, kuru vada Lāsma Olsone.
Lāsma sarunā atcerējās: «2007. gadā, kad mūsu ģimene dzīvoja Limbažos netālu no Lielezera, kaimiņiene Aina tur regulāri rūdījās. Izteicu vēlmi pievienoties. Tā abas divreiz nedēļā regulāri peldējām visu gadu. Sākot dzīvot Valmierā, pietrūka šā veselīgā rituāla. Pirmā ziema Valmierā bija bagāta ar sniegu, tādēļ es rītos peldkostīmā gāju laukā un zīmēju sniega eņģelīšus. Protams, tas nebija tas pats, kas izjūtas āliņģī, bet deva pietiekamu mundrumu maniem nakts rakstu darbiem, jo tolaik studēju Rīgā.»
DROSMĪGI. Tieši tādi ir Sv. Sīmaņa draudzes roņi.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv