Par Gaujas rekordiem un ne tikai tiem
Šoruden, kad pa Gauju varēja izbrist cauri Valmierai, kājas vien līdz ceļgaliem saslapinot, izdevās palūkoties gan uz gultnē iegrimušiem lūžņiem, gan ledlaužu (āžu) paliekām. Atradu arī trīs pavasarī norautos savus spininga vizuļus (vietas atcerējos), vēl dažus svešos. Taču tā arī neatradu pat pazīmes novadpētnieka Kārļa Bukuma pierakstos minētajam milzīgajam Kurrata akmenim, kas pagājušā gadsimta sākumā bijis Gaujas vidū lejpus tilta. Cerēju, ka tādā seklumā kaut tā pierei vēl vajadzētu kaut kur rēgoties. Nekā.
treneri LĪGONI BEČERU. Viņš uzskata, ka šis akmens ir noslīcis. Tie sevi Gaujā slīcinot ļoti. Jo lielāks, jo slīkstot ātrāk, kad straume no apakšas izskalo smiltis. Tāpēc airēšanas slaloma trasē Kazu krācēs zem katra akmens apakšā viņi ir veidojuši mazo akmentiņu spilventiņu. Pat tos straume skalojot ārā, un rodoties draudi, ka akmeņi iegrims. Tad nu lielajiem arī priekšā sabērti akmeņi, tā saucamais rikošeta valnis. Tas veido šķeļošu vilni, kas arī laivas nomet sānis, neļaujot tām tieši uztriekties akmenim. Lielākās problēmas šajā ziņā ir bijušas ar centrālo akmeni, kuram lielajā ūdenī un straumē rikošeta valni izveidot bijis tikpat kā neiespējami. Tas izdevies vien šogad, kad ūdens Gaujā nokrities sen neredzētā līmenī. Ja šādus valnīšus izdosies izveidot visiem akmeņiem, braukšana cauri krācēm daudz drošāka būšot arī mazāk sagatavotiem laivotājiem. Tādēļ L. Bečers ļoti vēlētos, lai tieši pašlaik, kad zemā līmeņa dēļ ir unikāla iespēja (9 gadus tāda nav bijusi) padarīt daudzus darbus, nostiprināt krastus, viņa pieteiktās vajadzības daudz ātrāk sadzirdētu pilsētas dome. Turklāt vajadzība ir ne tikai airēšanas sektoram. Arī liela daļa ūdenstūristu pēdējās vasarās nu laivās sakāpj tieši te. Viņiem pat izveidots automašīnu apgriešanās aplis, lai var ar piekabi piebraukt, izkraut laivas.
Kad jautāju, vai šoruden Gaujā nav pats zemākais ūdens līmenis, Līgonis sāk stāstījumu ar precīziem datumiem un skaitļiem:
— Pats te laiviņā pirmo reizi iesēdos 1971. gada 20. jūlijā. Tajos gados arī augustā, septembrī ūdens nokritās, bet ne vairāk par 10 centimetriem zem relatīvā nulles līmeņa Valmierā. (Katrai hidroloģisko novērojumu stacijai tiek ierīkota tā saucamā stacijas nulle — horizontāla atskaites plakne, kuru pieņem zemāk par novērotajiem zemākajiem ūdens līmeņiem un kurai tiek noteikta absolūtā augstuma atzīme.)
KRASTĀ, NO KURA ŪDENS AIZBĒDZIS. Līgonis Bečers stāsta par Gaujas līmeņa rekordiem. Anta Lūsas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv