Otrais mēģinājums

KPV LV arī nav savilkusi kādas striktas sarkanās līnijas (priekšvēlēšanu apgalvojumiem, ka jāatbrīvojas no visiem «vecajiem vēžiem», šajā gadījumā vairs nav nekādas nozīmes, jo bez minētās publikas atbalsta nekāda valdības izveide nav iespējama), tamdēļ sākotnēji piedalīties sarunās ir piekritušas visas latviskās partijas. Tajā pašā laikā atbalstu Gobzemam neviens nav solījis, bet pašas sarunas notiek pēc principa «kamdēļ neparunāt, ja var parunāt». Attiecībā uz jautājumu par to, ka šīs sarunas varētu noslēgties arī ar kādu reālu rezultātu, tikmēr valda pamatīga skepse.

Pirmkārt jau KPV LV ir daudz lielāki populisti nekā JKP. Arī JKP, protams, naski solīja neizpildāmas lietas – kā finansiālajā ziņā, tā no likumdošanas viedokļa. JKP tomēr ir domubiedru kopa ar savu ideoloģiju, un savā ziņā varētu pat teikt, ka gluži mūsdienīga partija tādā ziņā, ka iekļaujas Eiropas šā brīža dominējošajās tendencēs, jo JKP līdzīgi politiski spēki ir parādījušies vai visās Eiropas valstīs. KPV LV tikmēr ir ultrapopulisti – ļaudis, kas kritizē visu, kam vien tiek klāt, vienlaikus solot mainīt minēto visu tādā veidā, kādā vien to vēlas elektorāts.