Suņubūdai atklājas dziļāki pamati
Diez vai Artusa Kaimiņa izveidotā politprojekta izšķiršanās piedalīties «Kariņa vai cita vienotībnieka vadītas» valdības radīšanā spēja iesvelt karstu prieku pārējos četros iespējamās koalīcijas partneros. Pavisam atklāti tika cerēts, ka KPV LV frakcijā varēs atrast dažus nervozus deputātus, kurus izdotos «piepirkt» formālam valdības vairākumam, gaisinot Valsts prezidenta bažas no vēl vienas izgāšanās.
Publiski visskaļāk, šķiet, šādas vēlmes izteica Juris Pūce, viens no cita «jaunā» politprojekta Attīstībai/Par! vadoņiem: «Domāju, ka tad, kad viņi [KPV LV frakcijas deputāti] redzēs – lūk, 50 balsu –, viņi beigs spēlēšanos un izšķirsies iet vai neiet valdībā. Paredzu, ka vismaz daļa no KPV LV piedalīsies valdības darbā» (NRA, 3. janvāris). Šķiet, tieši paristu veidojumā – «jaunajā kulītē», ko savām vajadzībām darināja «vecie vēži» (jo dažam no tiem ir pavisam sāpīgas attiecības ar Temīdu, un tikai politvairogs var kaut kā palīdzēt) – visspilgtāk atspoguļojas latvju politikas «negatīvā evolūcija». Tā ir līdz maksimumam sakāpināta tukša patmīla, akla iedomība: mēs esam ģēniji, visi pārējie – idioti un ap pirkstu viegli tinami mūlāpi. (Protams, interesanti zināt, vai Pūce uzskata par sev ģenialitātē līdzīgu, piemēram, Arti Pabriku – un otrādi...) Tur – suņu būda, te – pāvu būda!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv