Nekas nevar būt dabiskāks par vēju
Pirms pāris gadiem uzzinājām, ka viens no lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem Ziemeļvalstīs «Eolus Vind AB» ir izteicis piedāvājumu arī Latvijā būvēt vēja elektrostaciju parku. Tika izvērtētas vietas, kur šāds parks ar diezgan tuvu vienai pie otras izvietotām, 100 metru augstumā paceltajām ar turbīnām varētu atrasties. Nav jau daudz teritoriju, kurās tāda būvniecība atmaksātos. Ir vien vairāki tā sauktie vēja koridori, pa kuriem vēji pūš pietiekami spēcīgi un bieži. Viena no visvējainākajām vietām ir Zemgales līdzenumi, kas, kā zināms, ir arī tā sauktā mūsu zemes maizes klēts. Tādēļ jau pirmie protesti bija, ka būtu bezjēdzīgi auglīgās zemes tērēt elektrības ražošanai. Kad ieceres virzītājiem izdevās pierādīt, ka torņus var būvēt arī tā, ka tie graudaugu ražotājiem netraucēs, skanēja citas iebildes. Par vibrācijām, traucējumiem putniem, dabisko ainavu sabojāšanu utt. Cik un kuras no šīm iebildēm ir nopietnas un kuras ir vien sadomātas, teorētiski var iestāstīt vai visu ko. Taču reālas atbildes var sniegt tikai šāda parka darbināšana. Turklāt nav taču bezprāši nedz dāņi, nedz nīderlandieši, kas ar vēja ģeneratoriem saražo turpat vai pusi no valstī vajadzīgās elektroenerģijas.
Tādēļ, lai kā tas dažiem jauno enerģijas ieguves veidu noliedzējiem var ļoti nepatikt, ir lieliski, ka Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) ietekmes uz vidi vērtējumā nu ir atzinis, ka SIA «Eolus» drīkst Dobeles un Tukuma novadā vēju parku būvēt. Prasības šo vēja turbīnu būvēšanai gan ir pat ļoti drastiskas. Pagaidām no sākotnēji plānotās 51 atzinums ir dots vien par 35. Divas no atļautajām vēja turbīnām iespējams izbūvēt tad, ja būvētājiem izdosies vienoties ar pieguļošo zemju īpašniekiem un pārvietot tās ārpus nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv