Neekonomista pārdomas par vērtībām
Kad runājam par vērtīgo un nevērtīgo, to atšķiršanā līdz šim neko labāku par Marksa un Engelsa «Kapitālā» pausto atziņu neesmu atradis, proti, ka jebkura priekšmeta, arī būves vai cita darinājuma vērtību nosaka vien to lietošanas vērtība. Var no čuguna izliet vai citā veidā darināt milzīgu katlu. Taču, ja tādā katlā nav iespējams kaut ko vārīt vai kā citādi šo katlu izmantot, tad pašā būtībā milzu katlam vērtības nav, lai arī tā darināšanā ir tērēti materiāli, līdzekļi un darbaspēks.
Pieļauju, ka pretēji kapitālisma ekonomikas pētītāju secinājumiem mūsdienās tirgus ekonomikā prasmīgi vīriņi pat ar šādu, it kā nekam nederīgu milzu katlu prastu nelielu biznesiņu taisīt, tajā pat zupu nevārot vai cepešus nešmorējot. Vien izreklamētu, izsludinātu, ka tikai viņiem ir tāds katls (pasaulē vienīgais), kādu jau paredzējis, aprakstījis, varēt pat pavēstīt, ka projektējis pats Markss. Tad nu par tā apskatīšanu gan vajadzētu maksāt pāris eiro, bet par ierāpšanos un iespēju vismaz dažas minūtes katlā pasēdēt – jau vismaz 10.
Manuprāt, pat tādā piedāvājumā «Kapitālā» paustās atziņas par vērtībām netiek apgāztas, jo nekā citādi nelietojamais katls vērtību taču nu būs ieguvis nevis tā radīšanā patērētā darba un līdzekļu dēļ, bet gan fikso, attapīgo vīriņu sacerētās un labi pasniegtās reklāmas dēļ.