Tomāti – mūža garumā
Esot Brenguļos, nu jau trešajos Tomātu svētkos, un gatavojot reportāžu par Latvijas labāko tomātu audzētāju – kolekcionāru darba jaunumiem, nejauši sanāca interesanta saruna ar Ķekavas novada saimniecības «Neslinko» pieredzes bagāto saimnieku Aldi Bražūnu. Ierasts, ka mediji arvien cenšas vispirms tikt pie viņa sievas Elgas intervijām, jo tieši viņa ir ne tikai viena no izcilākajām tomātu audzētājām – kolekcionārēm valstī, bet arī ļoti populāra un pieprasīta lektore. Tā kā šoreiz Brenguļos tomātu fani no Elgas neatkāpās ne soli, nolēmu, ka uzrunāšu viņas kungu un sabiedroto, kā izrādās, nu jau 40. gadu! Par saimniecības «Neslinko» tomātu jaunumiem jau rakstīju 3. septembra «Liesmā» publikācijā «Jau trešie Tomātu svētki, bet pārsteigumu netrūkst», taču žurnālistes piezīmju bloknotā jeb, precīzāk, diktofonā palika, manuprāt, tik interesants stāsts par tomātiem Alda mūžā, ka to nevaru paturēt pie sevis.
Aldis atcerējās, ka pirmā iepazīšanās ar tomātiem notikusi ļoti agrā bērnībā, kad vecāki no paziņām dāvanā reiz saņēmuši šī nezināmā augļa sēklas. Māte tās glabājusi kā acuraugu, pavasarī iesējusi, stādiņus auklējusi, līdz dārzā dobē iestādījusi. Augļus novākusi zaļus un likusi istabā gatavoties, piekodinot, lai neviens tos neaiztiek, kamēr nebūs gatavi. Aldis vai ik dienas kastītēm apkārt dīdījies, līdz pamanījis: pats lielākais jau kļuvis tik kārdinoši sārts, ka puikam mute – siekalu pilna. Ar aizliegto augli mielojies paslepus, bet vēdera priekiem ātri pienācis gals. Māte, zādzību ieraugot, ar skumjām balsī noteikusi, ka pirmais un pats lielākais tomāts tak bijis domāts ne jau apēšanai, bet gan sēklām nākamā gada ražai. Aldim tā bijusi pirmā tomātu mācība.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv