Jelgavā neizšķirts, viss izšķirsies Valmierā

Savu pēdējo izbraukuma spēli valmierieši aizvadīja svētdien Jelgavā. Spēli atkal tiešraidē rādīja arī LTV7. Neskatoties uz to, atbalstīt komandu uz Zemgales Olimpisko centru bija devies arī ievērojams pulks atbalstītāju — no Valmieras tika norīkots lielais tālsatiksmes autobuss, citi piebrauca ar savām automašīnām. Fani bija pamanāmi, dzirdami un organizēti, komandai viņi noteikti palīdzēja, lai arī izraut uzvaru par prieku atbraukušajiem tā arī neizdevās. Bet arī neizšķirts šajā spēlē mums derēja, jo lai arī Spartaks savā mājasdarbā Daugavpili uzvarēja (2:0) cerības uz kāroto 4. vietu mums joprojām ir pat ļoti labas. Pie tam Ventspilij zaudējot RFS (1:2) mums joprojām paveras arī reāla iespēja ieņemt 3. vietu (ar nosacījumu, ja ventspilnieki pēdējā kārtā neuzvar Liepāju, un mēs uzvaram Mettu).

Par spēli Jelgavā jāsaka, ka tā bija īsteni rudenīga — kā laikapstākļu, tā rādītā futbola ziņā. Tamaza Pertijas taktika šajā nozīmīgajā spēlē (kā paši futbolisti saka — trešajā no četriem fināliem) bija tāda pati kāda tika redzēta spēlē Liepājā — uzbrukumā atkal tika sūtīts Gatis Kalniņš, kurš pārī ar Tolu Arokodari pārsvarā mēģināja aizķerties aiz komandu biedru adresētām tālajām piespēlēm. Ļoti daudz divcīņu, spēles otrajā stāvā. Saprotams, ka Pertijas galvā šaudījās tikai viena doma — kā panākt rezultātu, pēc iespējas mazāk riskējot. Tikmēr Jelgavai, kurai šī spēle pa lielam neko nenozīmēja (noskaidro 6.-7. vietas likteni ar Liepāju) spēlēja kombicionāli, pieturot bumbu laukuma vidusdaļā un veidojot savus uzbrukumus caur flangiem.

Iespēju ziņā jāsaka, ka abām tādas bija maz un visai līdzīgā skaitā. Labākā no visām radās Tolu spēles 33. minūtē, kad apsteidzot divus aizsargus viņš veikli izgāja uz tikšanos ar Jelgavas vārtsargu Germanu Māliņu, diemžēl vārtsargs šajā situācijā izrādījās pārāks, bumbu atsitot. Vladislava Lazareva snieguma uzteikšana katrā spēlē jau kļuvusi par normu, arī šajā viņš bija vēsākais čalis laukumā, tiekot galā ar visiem saviem uzdevumiem, pa reizei arī nodemonstrējot fantastisku reakciju. Neatkarīgi kā beigsies sezonas pēdējā spēle, būšu ļoti pārsteigts, ja viņu neatzīs par šī turnīra, kā minimums, labāko vārtsargu. Runājot par momentiem, otrā puslaika vidusdaļā kārtējā Ērika Puncula reidā uz pretinieku vārtiem viņu soda laukumā kavēja aizsargs Ivo Minkevičs, tiesneša Dmitrija Naļivaiko svilpe klusēja. Tuvojoties spēles beigām Pertija no laukuma malas jau manāmi un labi dzirdami savējiem lika nesteigties, un vairāk rūpēties par rezultāta noturēšanu, kā vārtu gūšanu. Un tas viņiem ar kopējiem spēkiem arī izdevās — jāuzteic mūsu futbolisti par nesavtīgu pašatdevi arī šajā spēlē — krita un cēlās, sitās un skrēja — visi ļoti labi apzinājās to likmi, kas šobrīd likta galdā, proti vieta Eirokausos nākamajā sezonā.

Tamazs Pertija pēc spēles: «Visi redzējāt, cik smaga spēle šī bija. Drīzāk nervoza. Mēs šodien nekādā gadījumā nedrīkstējām zaudēt, pie tam zinājām, ka Jelgava pieies šai spēlei profesionāli — viņiem svarīgi bija noturēt savu statusu, un mūs uzvarēt, par cik šajā sezonā to nebija izdarījusi ne reizi. Spēle priekš skatītājiem varbūt nebija tā skatāmākā, bet jāņem vērā, ka katra komanda šai spēlē mēģināja izpildīt savus uzdevumus. Gājām pēc trim punktiem, bet tuvojoties spēles nobeigumam jau biju gatavs noskaņoties uz punktu, ejot pēc neizšķirta. Šajos divos pēdējos mačos mums ir vajadzīgi četri punkti — vienu nopelnījām, atlikuši vēl trīs. Spēle pret Mettu būs šīs sezonas pati galvenā spēle — priekš mums kā fināls. Pateicos saviem spēlētājiem, par to, ka viņi šajā spēlē bija ļoti disciplinēti un cīnījās par katru bumbu.»

FK Jelgava galvenais treneris Oļegs Kubarevs: «Principā Tamazs jau visu izstāstīja. Ņemot vērā laukuma kvalitāti, šādās spēlēs ir vieglāk spēli jaukt, kā to veidot, ko principā Valmieras komanda arī darīja. Protams, katra komanda var izvēlēties tādu taktiku, kādu grib. Tas, ka šodien nespējām iesist vārtus, runā par mūsu komandas līdzšinējo meistarību.»

Valmieras futbola šī gada pasakai nobeigums tiks rakstīts šo sestdien Vidzemes Olimpiskajā centrā, kad pl. 14 pretī stāsies FK Metta, komanda, kura ar motivācijas trūkumu nekad nav slimojusi, un viņai šī spēle vēl nebūs pēdējā sezonā, jo pēc tās priekšā vēl divas cīņas pārspēlēs ar 1. līgas otrās vietas ieguvēju. Visas pēdējās kārtas spēles sāksies vienā laikā, tāpēc paralēli dzīvosim līdzi arī Spartaka cīņai Skonto stadionā ar Riga FC. Nav piemērotāka brīža, kad sniegt mūsu komandai lielāku atbalstu kā šajā nedēļas nogalē. Nākot līdzjutējiem pretī, klubs uz šo finālu izsludinājis visiem ieeju stadionā par brīvu. Lai piepildās tribīnes, un Valmieras futbolistu sapņi.

SPĒLĒ Jelgavā bumbu vārtos nevienai no komandām tā arī neizdevās ievirzīt. Attēlā: valmierieša Gata Kalniņa divcīņa ar divreiz jaunāko Ivo Minkeviču, fonā uz Jelgavu atbraukušie Valmieras komandas līdzjutēji.

FK Jelgava — VALMIERA GLASS VIA  0:0

Brīdinājumi: Mikicejs 8’, Kozlovs 38’, Hvoiņickis 50’ — Grjaznovs 52’, Badmus 60’, Kalniņš 68’

Sastāvi: Māliņš (v), Minkevičs, Fernandess (k), Mikicejs, V. Litvinskis, Cincadze, Kozlovs (46’ Rečickis), Hvoiņickis, Biljans, Votinovs, Ivanovs (65’ Kurtišs) — Lazarevs (v), Kārkliņš, Leliss, Apija, Badmus, Grjaznovs (k), Ērglis, Punculs, Arokodare, Teikšeira, Kalniņš (74’ Bogdaškins).

Spēles tiesnesis: Dmitrijs Naļivaiko

Skatītāji: 420