45 dienas vienatnē ar Kluso. II
Šodien Vīru lietās turpinās saruna ar dēkaini no mūsu pašu Valmieras, pie tam šādu labā nozīmē traku vīru mūsu mazajā Latvijā nemaz nav tik daudz. Pagājušajā reizē AIGARS SILIŅŠ apstāstīja, kā līdz pats savai jūras jahtai nonācis un ar to Klusajā okeānā devies, šoreiz turpinām.
Dienā ir 24 stundas. Kā šo laiku pavadi vienatnē uz jahtas?
Kā kuru dienu. No sākuma ir trīs dienas jūras slimība, kad neko darīt negribas. Tu guli kojā, pabāz degunu ārā, paskaties uz kompasu, pieregulē stūri... Tad atkal atpakaļ, jo, kājās stāvot, paliek slikta dūša. Kad jūras slimība atlaiž, viss aiziet normāli. Dienas liekas vienmuļas, bet tā nemaz nav. Atkarībā, kādi ir laika apstākļi. Ja ir bezvējš, tad ir vienas rūpes...
Par ko?
Protams, par vēju, jo bezvējš ir ļoti nepatīkama lieta. Jo viļņošanās paliek, jahta zvalstās, bet neturas kursā. Tāpēc jāmēģina kādu vēja plūsmu noķert. Kad vējš nepūš, tu esi straumju varā, un tās ne vienmēr ir pa ceļam, dzen tevi no kursa prom.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv