Gleznotājam Nikolajam Stūrim – 115
Par šo novadnieku savulaik kādā intervijā toreizējā Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane teikusi: "Vienkāršs, visnotaļ atsaucīgs un dāsns cilvēks. Viņš savus darbus daudz ir dāvinājis. No matu galiņiem līdz kāju pirkstiem – īsts strencēnietis, un tas jūtams itin visur."
Nikolajs Stūris dzimis Krapē 1908. gada 21. jūlijā un jaunību pavadījis, mācoties un strādājot Jumpravas pagasta tuvumā, kur atradās mākslinieka ģimenes mājas Timsēni. Pēc mācībām Smiltenes lauksaimniecības skolā viņš strādājis Lēdmanes pienotavā, no turienes 22 gadu vecumā iesaukts obligātajā karadienestā.
Armijas dzīve Nikolajam iepatikās, un viņš turpināja militāro karjeru, līdz 1940. gadā pēc PSRS okupācijas tika atvaļināts kā leitnants. Aptuveni pēc gada, kas tika pavadīts Rīgā, strādājot gadījuma darbus, Nikolaju mobilizēja vācu bruņotajos spēkos, un Otro pasaules karu viņš pavadīja kā sapieris. 1945. gadā no Kurzemes katla Nikolajs kā karagūsteknis tika aizvests uz filtrācijas nometni Vorkutā, kur strādāja ogļu ieguves šahtā.
Nikolajs Stūris Latvijā atgriezās 1946. gadā un kopš tā laika dzīvoja Strenčos, audzināja divas meitas un strādāja dažādos amatos Strenču mežrūpniecības saimniecībā. 1975. gadā Nikolajs sāka strādāt Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā par sanitāru, kas bija viņa darbs līdz pat aiziešanai pensijā.
Nikolajs Stūris labprāt zīmēja jau skolas gados, taču māksla viņam kļuva par īstu aizraušanos armijas laikā.
DOSJĒ. Nikolaja Stūra trīsdaļīgs pašportrets. Audekls, eļļa. 1977. gads. Foto no vecs.noass.lv
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Kāpēc nepieciešams publicēt savārstījumu no grāmatas Tīrradņi. Kā tur ir ar autortiesībām.