57 sporta klubi – nopietna saimniecība!
Valmieras novads Latvijā, iespējams, ir viens no sportiskākajiem. Galu galā mums pat starptautisku atpazīstamību regulāri nodrošina BMX braucēji uzreiz no diviem Valmieras klubiem, turpat arī futbolisti, basketbolisti, florbolisti, hokejisti, vieglatlēti, peldētāji, airēšanas slalomisti, tenisisti, badmintonisti... Par situāciju kopumā novadā vislabāk informētais cilvēks, protams, ir RIHARDS ZALTE, Valmieras novada pašvaldības Sporta pārvaldes vadītājs.
Sākam ar statistiku. Cik sporta klubu oficiāli darbojas Valmieras novadā?
Šobrīd tie ir 57 sporta klubi. Tie ir tie, ar kuriem mēs sadarbojamies ikdienā. Visjaunākais šajā saimē ir tikai šogad reģistrētais no Mazsalacas – Daba mūs sauc. Viņu uzmanības lokā ir skriešanas un nūjošanas sacensības, mazsalacieši uzņēmušies arī saistības par Zaļā dzelzceļa skriešanas sacensībām, kur distance ved pa kādreiz bijušo dzelzceļa līniju. Iespējams, novadā ir vēl kāds klubs, kas darbojas tīri privāti, bez pašvaldības iesaistes.
57 sporta klubi vienā novadā. Tavuprāt, tas ir daudz vai maz?
Es teiktu, ka daudz. Taču ir mums novadā arī apvienības, kurās sporta klubu ļoti maz vai arī nav vispār, kur varētu būt vairāk vietējo entuziastu, kas veidotu biedrības. No otras puses, raugoties ilgtermiņā, būtu labi, ja vienu sporta veidu pārstāvoši vairāki klubi apvienotos un veidotu vienu, spēcīgāku.
Te laikam visuzskatāmākais piemērs ir BMX, kur divi klubi – Tālava un Valmieras puikas. Abi katrs par sevi gana spēcīgi.
Līdzīgs stāsts ir arī airēšanā, futbolā. Iespējams, tas ir latviešiem raksturīgais viensētnieka sindroms, iespējams, tie ir pārāk atšķirīgi viedokļi par prioritātēm un attīstības lietām katra kluba iekšienē... Jā, mums ir vairāk par 50 klubiem, to pārstāvētie sporta veidi – vairāk par 30. Tai pašā laikā ir novadā teritorijas, kur, manuprāt, tomēr vajadzētu būt vairāk šīm entuziastu grupām.
Kuras novada apvienības šajā jomā tādas nosacīti mazkustīgas?
Strenču apvienība, arī bijusī Beverīnas novada teritorija – Brenguļu, Kauguru, Trikātas pagasti. Šīs divas noteikti. Jā, arī Naukšēnu apvienība, tur mūsu sporta organizators kolēģis Gundars Putniņš faktiski uz saviem pleciem to sportu tur, ja nebūtu viņa darba un personīgā ieguldījuma, tad sporta aktivitātes Naukšēnu apvienībā būtu tuvu nullei.
Faktiski visiem šiem ievadā pieminētajiem sporta veidiem arī nodarbības telpās. Cik daudz mums novadā ir tādu vienkāršu sporta zāļu, bez speciāliem trenažieriem?
Faktiski šādas zāles ir visās vispārējās izglītības iestādēs, bet kopā novadā tās ir 22 sporta zāles.
Cik intensīvi šobrīd tiek izmantota bijušās Ēveles pamatskolas sporta zāle?
Divreiz nedēļā tur vietējiem iedzīvotājiem tiek nodrošināti, ja tos tā varētu nosaukt, sporta spēļu vakari. Viņi tur spēlē volejbolu, galda tenisu, novusu... Šobrīd ir labi, ka Ēvelē šāda sporta zāle ir, tā ir iespēja šiem pārdesmit vietējiem iedzīvotājiem arī gada tumšajā laikā – ziemas sezonā – tur nodarboties ar sporta aktivitātēm.
Un tagad par tā sauktajām svaru zālēm, kurās arī speciāli trenažieri uzstādīti. Cik mums tādu?
Valmiera šajā ziņā nevar sūdzēties. Ja runājam par visu novadu, tad šajā ziņā labas vietas vēl ir Rūjiena un Naukšēni, arī Matīšos šāda zāle pamatskolā, kaut neliela, bet tomēr ir. Svaru zāles mums ir arī Strenčos un Sedā, abās pilsētiņās tās ir skolu telpās. Arī Mazsalacā vidusskolas telpās šāda svaru zāle ir, tāpat Brenguļos – kompleksā Kaimiņi. Arī Vaidavā un Kocēnos. Sanāk tīri daudz. Valmierā šādas zāles ir privātās. Valmieras Olimpiskajam centram divas – Čempionu ielā un Jāņa Daliņa ielā, pie 5. vidusskolas ir svaru zāle Spēka pasaulei, vēl ir vairākas šādas zāles. Tā ka Valmierā šāda piedāvājuma, manuprāt, pietiekami.
Ko rāda statistika par esošās sporta infrastruktūras noslodzi? Pietiek vai pietrūkst?
Te atkal atsevišķi jāņem Valmiera un pārējais novads. Manuprāt, Valmierā sporta infrastruktūra šobrīd ir pārslogota. Pozitīvais, ko redzam, ka pavasarī nodos ekspluatācijā Gaujas krasta vidusskolas jauno sporta zāli, tas nedaudz palīdzēs atbrīvot kādus vakara laikus citām sporta zālēm. Ir tā, ka skolās, kurām šī sporta infrastruktūra piesaistīta, prioritāte, protams, ir pašas skolas mācību darbs un interešu izglītības pulciņi. Pēc tam – visbiežāk no kādiem trijiem pēcpusdienā – sākas sporta skolas laiks, kur atkal savi treniņu grafiki. Parasti jau oktobrī ir skaidrs, ka visas sporta zāles ir pilnas. Pēc sporta skolas laika nāk privātie sporta klubi ar dažādu interešu izglītību – futbolu, florbolu, kur ir gan bērni, gan dažādu vecumu pieaugušie. Pavisam nesen parādījās jautājums no Vidzemes Augstskolas – kur studenti varētu trenēties jaunā beisbola paveidā telpās, kur bumbu sit nevis ar nūju, bet ar rokām. Tad nu vienīgie laiki, ko varējām viņiem piedāvāt, bija divas reizes nedēļā dažādās sporta zālēs no deviņiem vakarā. Jāteic, ka arī sporta kompleksu Kaimiņi Brenguļos ļoti daudz noslogo tieši valmierieši. Plus vēl volejbolisti brauc trenēties uz Rencēnu pamatskolas sporta zāli. Tā ka pieprasījums pēc sporta zālēm novadā ir, un visi jau uzreiz grib dabūt to pīķa laiku – uzreiz pēc darba laika beigām, no pussešiem līdz astoņiem vakarā. Protams, par šo noslodzi prieks, arī par to, ka mums ir sporta skola ar daudzām programmām un daudz tajās iesaistītiem bērniem, bet mīnuss ir tāds, ka amatieru pieaugušo klubiem to opciju paliek gana maz.
Atgriežamies pie sporta klubiem. Kuri mums Valmieras novadā būtu, teiksim, TOP 5? Gan lieluma, gan jaudas, gan atpazīstamības – un ne tikai vietējās – ziņā...
Jāsāk ar diviem vislielākajiem profesionālajiem klubiem – Valmiera FC futbolā un Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola basketbolā. Kā šobrīd parādīja mūsu vietējais florbola derbijs, tad arī FBK Valmiera un Rubene, ļoti jaudīgi un ar spēcīgu fanu kustību. Un šim četriniekam noteikti vēl jāpievieno Valmieras vieglatlētikas klubs, kas sadarbībā ar sporta skolu gan organizē daudzus pasākumus bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, gan nodrošina papildu resursu piesaisti sportistiem – mūsu jaunajiem vieglatlētiem un arī profesionāļiem. Jā, mūsu novadā ir ļoti daudz aktīvu sporta klubu. Ir daudzi sporta klubi, kas īsteno tautas sporta aktivitātes, nevar noliegt, ka tās biedrības, tie klubi, kas ir ārpus Valmieras pilsētas, viņiem ir ļoti svarīgi, lai attiecīgā lokācijā šis sports būtu pieejams. Ja viņu nebūtu, tas būtu pamatīgs robs mūsu jomā.
Varbūt ir arī tādi pavisam maziņi klubi, par kuriem īsti zina tikai šaurs ļaužu pulks, varbūt pat šādus klubiņus varētu saukt par elitāriem?
Uzreiz man šādi piemēri prātā nenāk, jo lielākoties tie klubi darbojas, mēģina piesaistīt jaunus biedrus, nav slēgta tipa, vismaz mums sporta pārvaldē nav par tādiem nācies dzirdēt. Tā lieta, pie kuras mēs strādājam ar klubiem un pie kuras nākotnē varbūt visiem vairāk jādomā, ir tā, ka sporta klubiem ir jāatrod veids, cilvēks un laiks, lai stāstītu par savām aktivitātēm! Nevienam nav noslēpums, ka šobrīd informācijas ir daudz, ir daudz saziņas kanālu. Ja tu gribi, lai esi redzams, lai par tevi zina, tad tev ir jāiet ārā saziņas kanālos digitāli, drukātā vai vēl kādā citā veidā, bet tev ir jāstāsta, tev ir jāatrod laiks, teiksim, reizi mēnesī uzrakstīt par aktualitātēm, ko esat savā sporta klubā sadarījuši! Par sasniegumiem, par plāniem. Tās ir lietas, uz ko mēs kā sporta pārvalde aicinām. Protams, mēs jau arī labi saprotam, ka tie, kuri organizē sacensības, kluba darbību, menedžē sportistus, pasākumus, aktivitātes, klubu ikdienas darbību, viņi paši visu nevar izdarīt. Tad nu labais piemērs ir atrast kluba iekšienē māsu vai kādu citu radinieku, draugu, laulāto, kurš ir gana atsaucīgs un kuram varbūt arī padodas veidot šo saturu, lai kluba darbība ir redzama, pamanāma.
Varbūt kādu piemēru no maza, bet ņipra sporta kluba ārpus Valmieras?
Manuprāt, atzīmēšanas vērta ir biedrība Ezerkrasts AZ Burtniekos, ko vada Arnis Seņkāns. Viņiem ir sportiskā sadaļa, kur ir vindsērfings, pasākumu organizēšana, arī nometņu rīkošana bērniem, apmācības pieaugušajiem un laivu noma. Jā, tas ir labs piemērs, kur ar aizrautību, vietējo iniciatīvu un arī ar mūsu atbalstu var izdarīt tiešām daudz, attīstot ūdens sporta veidus. Tas veicina arī tūrisma attīstību.
Kā redzam, dažādām sporta aktivitātēm šobrīd novadā knapi pietiek ar esošajām sporta zālēm. Šodienas ekonomiskajos apstākļos, ja neskaita finiša taisnē esošo Gaujas krasta vidusskolas sporta zāli Valmierā, laikam nenākas domāt par vēl kādas jaunas būvēšanu no pašvaldības puses. Taču ir viens interesants privāts projekts tepat Vanagos piepilsētā bijušā Valmieras pagasta kultūras nama vietā...
Cik mums zināms, pēc atsavināšanas procesa šo nekustamo īpašumu iegādājās privātajā sektorā labi zināmais SIA Zeit īpašnieks. Atsaucoties uz oficiālo informāciju, tur plānots apvienot pludmales sporta veidus kopā ar kultūras pasākumiem. No mūsu viedokļa tas ir interesanti, tas varētu būt labais piemērs, kā šādiem infrastruktūras objektiem privātais sektors var iedot otro dzīvi, nodrošinot labu pakalpojumu un spēcinot kādu sporta veidu. Ja šis projekts raiti realizēsies, tad noteikti būs palielināts pieprasījums pēc volejbola un pludmales volejbola, līdz ar to mēs jau laikus plānojam, kā varētu paplašināt sporta skolas grupas.
JAU CETURTAJĀ GADU DESMITĀ. Viens no vecākajiem un tradīcijām bagātākajiem sporta klubiem novadā noteikti ir 1993. gadā reģistrētā biedrība BMX sporta klubs Tālava. Kluba jaunā audze pērn Valmieras pilsētas svētku gājienā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03
#SIF_MAF2023
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv