Tehnoloģijas izglītībā – sadarbībā ar nozari
Valmieras tehnikums ir viena no modernākajām profesionālās izglītības iestādēm Vidzemē, kurā iespējams apgūt tādas mācību programmas kā pārtikas produktu ražošanas tehniķis, programmvadības metālapstrādes darbgaldu (CNC) iestatītājs, loģistikas darbinieks, mehatronisko sistēmu tehniķis, pavārs, uzskaites grāmatvedis, atjaunojamās enerģētikas tehniķis, programmēšanas tehniķis un mašīnbūves tehniķis. Šīs specializētās mācību programmas prasa gan īpašu apmācību, gan pieredzējušu skolotāju klātbūtni – speciālistus, kuri darbojas attiecīgajās nozarēs. Par tehnoloģiju un izglītības attīstību intervijā runājām ar Valmieras tehnikuma direktori VINETU MELNGĀRŠU un direktores vietnieci stratēģiskās plānošanas un izglītības attīstības jomā LINDU RIBU.
Ja skatāmies uz tehnikumu tagad un uz tehnikumu pirms 10, 20 gadiem, kas ir mainījies?
Vineta Melngārša: Mainījies ir viss, jo profesionālā izglītība ir attīstījusies kā sistēma. Mēs nevaram runāt tikai par Valmieras tehnikumu, jārunā arī par kopējo situāciju profesionālās izglītības jomā valstī. Mēs zinām, ka 80. gados profesionālā izglītība bija augstā līmenī – līdzīgi kā mūsdienās, kad, lai tiktu tehnikumā, bija jāiztur konkurss. Pēc tam sākās pārmaiņu laiks un profesionālā izglītība nonāca otrajā plānā; tajos laikos daudzas veiksmīgas profesionālās izglītības iestādes tika slēgtas. Savukārt ap 2000. gadu izglītības politikas plānotāji sadarbībā ar uzņēmējdarbības sektoru saprata, ka, lai veicinātu valsts izaugsmi, profesionālo izglītību nepieciešams strauji attīstīt. Tajā laikā mums nedaudz priekšā bija Igaunija – tur jau darbojās tādi profesionālās izglītības centri, kādus redzam šobrīd, jo Igaunijā tie funkcionēja jau pirms 5 – 10 gadiem.
Šobrīd jums ir vienas no modernākajām tehnoloģijām, ko izmantot mācību procesā…
Vineta: Runājot par tehnoloģijām izglītībā, mēs skatāmies plašā spektrā – ne tikai uz IT risinājumiem. Jau 2015. gadā vienlaikus tika aprīkotas vairākas mūsdienīgas datorklases – sākotnēji sešas – un katrā mācību telpā tika uzstādīts interaktīvais displejs, kas tajā laikā bija pilnīgs jaunums.
Saprotams, katrai mācību programmai nepieciešamas savas specifiskas tehnoloģijas un iekārtas. Piemēram, izveidojot mācību auditoriju pārtikas produktu pārstrādei vai ēdiena gatavošanai, visu procesu filmē un attēlo uz ekrāniem, nodrošinot iespēju to arī pārraidīt. Tas bija tikai sākotnējais solis, tomēr jāuzsver: katra programma attīstās, pielāgojoties industrijas pārmaiņām. Pārtikas produktu pārstrādē jaudīgu ražošanas iekārtu izmantošana ir kardināls solis, lai profesionālā izglītība pārietu no mājsaimniecības virtuves aprīkojuma uz modernām ražošanas sistēmām. Mūsu jauniešiem ir jāapgūst darbs ar profesionālu aprīkojumu, kas iekļauts katrā no mūsu izglītības programmām. Mēs izmantojam gan programmējamos metālapstrādes darbgaldus, gan virtuālās realitātes rīkus, un katra programma tiek digitalizēta – arī mācību līdzekļi ir digitalizēti.
Tomēr šķiet, ka ne visiem uzņēmumiem ir iegādātas pašas modernākās iekārtas… Vai nesanāk tā, ka skolā mācās ar jaunākām iekārtām, nekā tās ir potenciālajam darba devējam?
Vineta: Gan Valmieras novadā, gan visā Vidzemes reģionā lielie uzņēmumi modernizējas. Drīz Valmieras industriālajā teritorijā sāks darboties jaudīgi uzņēmumi, kuros jau ir investēti ievērojami finanšu līdzekļi. Ko tas nozīmē? Tas radīs spēcīgu konkurenci darbaspēka tirgū. Uzņēmumi, kuri vēl nav automatizējuši savus procesus, būs spiesti veikt nākamo soli – automatizācija un digitalizācija ienāks ikvienā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams gan apmācīt esošos darbiniekus un pilnveidot viņu prasmes, gan piesaistīt jaunus, zinošus speciālistus. Manuprāt, metālapstrādē situācija ir ļoti laba, un arī citos ražojošos uzņēmumos mēs esam solīti priekšā. Tas ir reģionāls atšķirīgums, kas novērojams Latvijas mērogā.
Linda Riba: Kad vēlamies iegādāties jaunas iekārtas mācību procesam, mēs vienmēr vispirms konsultējamies ar nozares ekspertiem un uzņēmējiem. Viņi skaidro, kādas prasmes ir nepieciešamas darba tirgū, un bieži vien demonstrē arī konkrētas iekārtas, ar kurām jauniešiem jāprot strādāt. Tas liecina, ka arī uzņēmumi aktīvi domā par attīstību – ja šodien kāda iekārta nav pieejama, nākotnē tā noteikti parādīsies, jo jauno speciālistu sagatavošana notiek četrus gadus.
Vineta: Mēs esam uzsākuši jaunu izglītības programmu, sagatavojot atjaunojamās enerģētikas tehniķus; šobrīd norisinās materiāli tehniskās bāzes pilnveides process. Un nav tā, ka mēs kā izglītības iestāde iegādājamies visu uzreiz – izglītības iestādes dibinātājs mums piešķir konkrētu finansējuma daļu, ko varam izmantot. Tajā brīdī sākas cieša sadarbība ar industrijas pārstāvjiem, un iekārtu saraksts tiek skrupulozi saskaņots ar konkrētās nozares ekspertiem. Šobrīd mums ir sagatavots saraksts atjaunojamās enerģijas iekārtu iegādei, tāpēc varu teikt, ka izglītības iestāde pilnībā saskan ar reālo situāciju nozarē.
Cik vienkārši vai grūti atrast skolotājus – nozares speciālistus, kas nodod zināšanas tālāk skolēniem?
Vineta: Ar katru gadu mēs augam skolēnu skaita ziņā, un tas vien jau pieprasa jaunu mācībspēku piesaisti. Tas nav vienkārši, un kritiskais punkts ir atalgojums. Programmētājs, metālapstrādes speciālists un citi var nopelnīt daudz vairāk, strādājot nozarē, nekā izglītības iestāde var piedāvāt, tāpēc mums ir jāmeklē tie punkti, kur varam konkurēt ar industriju.
Kādi Valmieras tehnikumam ir attīstības plāni tuvākā, tālākā nākotnē?
Linda: Jāsaprot, ka mūsu teritorija ir ierobežota. Mēs atrodamies dzīvojamo māju rajonā un apkārt esošā infrastruktūra neļauj paplašināt ēkas, kas ierobežo mūsu attīstību. Esošās ēkas ir piepildītas līdz maksimālai kapacitātei, un, ja vēlamies ieviest jaunas izglītības programmas, mums būs nepieciešamas papildu telpas. Nozares attīstība un pieprasījums pēc dažāda veida speciālistiem pastāvīgi mainās. Noteikti būtu nepieciešamas arī papildu datorklases, taču šobrīd tās nav iespējams izvietot esošajā infrastruktūrā. Tādēļ ir jāizstrādā elastīgs telpu pielāgošanas risinājums, kā arī jāapsver iespēja paplašināt mūsu telpu resursus. Protams, esošajās ēkās var veikt arī nelielas pārmaiņas – pārplānojot mācību procesa organizāciju.
Vineta: Atjaunojamās enerģijas materiāli tehnisko bāzi izveidosim šajā adresē, bet, ja nākotnē attīstīsies vēl kāda pieprasīta mācību programma, būs jādomā par jaunas ēkas būvniecību vai īres platību nodrošinājumu. Iespējams, vispārizglītojošie mācību priekšmeti būs jāpārvieto uz citām telpām, jo tas būtu vienkāršāk realizējams.
Kura ir nozare, kas «stāv rindā» pēc zinošiem jaunajiem speciālistiem?
Vineta: Nākotnē ir jādomā par kiberdrošību, šobrīd mēs apmācām programmēšanas tehniķus, pēdējā uzņemšanas kampaņā mums pievienojās 60 jaunieši. Ja mēs sadalām budžeta vietas uz pusēm, tad ir iespējams attīstīt arī kiberdrošību. Mums ir jādomā par speciālistiem, kas nepieciešami ne tikai Valmierai, bet visam reģionam.
Kuras profesijas vairs nav tik pieprasītas? Vai mācību programmas slēdz?
Vineta: Trīs mācību programmas ir beigušas savu pastāvēšanu un tikušas slēgtas. Mēs aizvērām komercdarbinieku mācību programmu, jo bija maz skolēnu, kas izvēlējās to mācīties, tāpēc uzskatījām, ka valsts budžeta līdzekļus var izmantot efektīvāk. Lai arī cik savādi tas liktos, pēc nozares norādījumiem valstī vairs netiek uzņemti klientu apkalpošanas speciālisti. Kā arī slēdzam viesmīļu mācību programmu, jo līdz šim konkurējām ar Smiltenes tehnikumu, un domāju, ka ir labāk uzņemt vienu spēcīgu grupu, nevis mēģināt sadalīt skolēnu skaitu, lai piepildītu mācību programmas. Vairāk vēlamies attīstīties kā STEM skola, jo jau astoņas izglītības programmas ir šajā jomā. Valmiera ir industriāla pilsēta, tāpēc STEM segments ir Valmierai raksturīgākais.
VINETA MELNGĀRŠA. Ārijas Romanovskas foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv