Paaudzēs lolo medus kāres

Vasaras viducī, rakstot par mūspuses ļaudīm, kuri saimnieko savās lauku mājās, dzimtas mājās, arī «Liesma» uzmeklēja cilvēku, uz kuru varētu droši attiecināt iepriekš rakstīto par bišu un ļaužu sadzīvošanu. Bitenieks JĀNIS REPSONS no Trikātas puses ir savas bites pieradinājis. Jānis saka, ka biškopība ir viņa sirdsdarbs, kuram tomēr vaļasprieka statuss nepiestāv, jo «Jaunrēžās», lai medus kāres būtu pilnas un varētu ar medus ēdājiem dalīties, ir jāstrādā cauru dienu. Laikā, kad bites strādā, arī bitenieka dienas ritms ir medus nesējām pakārtots. No agra pavasara līdz vēlam rudenim ir medus pilnas rokas.

Bites senču ozolos un ābelēs

Ozolziedu medus. Vai par tādu ir dzirdēts? Ozoli zied, tāpat kā liepas, ābeles.

«Pienenes mēs nepļaujam, kad zied,» saka Jānis, rādot, kur ziedējušas, kur tagad sinepju lauks, kas bites uzrunā, un turpat blakus liepa pie liepas, lai «Jaunrēžas» drīz ietītos liepziedu smaržas dūmakā. Ozoli ir noziedējuši, ābeles arī.

«Dārzā ir vectēva stādītās,» pāri plašam un vecam ābeļdārzam skatu met Jānis, bet ozoli, ko redzam savā spēkā un varenumā lapojam, ir jau noziedējuši. Tie senču stādīti, daža mūžs noteikti gadu simtos mērāms.

«Zviedru laikos no barona ir nopirktas zemes,» saka Jānis un liek noprast, ka jāskaita savi 300 gadi atpakaļ un tas laiks jāņem par atskaites punktu, kad viņa dzimtas saknes sāktas dzīt šajā pusē, vietā, zemes gabalā. Vēl Jānis saka, ka tiem radiem, pat attāliem radiem, kurus zina, vienmēr ir bijis pa kādam bišu stropam aiz klēts, piesaulītē. Jāņa bišu dravas daļa arī ir tieši tādā vietā, kur blakus sena klētiņa, kur noteikti senči uz laukakmens pēc smaga darba piesēduši.

«Es bērnībā skatījos, kā vecmamma un vectēvs ap bitēm darbojās. Tā vēlme turpināt man būs no viņiem,» nosaka bitenieks, kurš ikdienā dravā ir viens, bet uz medus sviešanu klāt ir mamma, jo viņa ir «Jaunrēžu» saimniece. Deviņdesmitajos gados bijis mazāk laika dravai un bitēm, tad citas nozares bijušas vairāk prātā, un lopkopība paņem krietnu laika artavu. Deviņdesmitajos gados saimniecībā darba nav trūcis, bet jaunajiem tad studiju laiks.

Jānis izmācījies Lauksaimniecības universitātē, kur tagad mācās arī viņa meita Laura. Mācību iestādes nosaukumi mainījušies, bet ideja jau tuvu senajai – Jelgavā studē un zināšanas apgūst tie, kas ar saimniekošanu, uzņēmējdarbību, laukiem, zemi uz tu. Laura un viņas draugs Filips brīvdienās, lai koptu dravu, medus tirgošanas reizēs ir klāt, un Jānim ir pārliecība, ka viņš daudz mācījies no Pētera un Zilvijas Repsoniem, no vecvecākiem, bet tagad arī paša meitai, ja vien būs vēlēšanās nākt dziļi dravā un darīt, tad viss izdosies. Tētis bišu pasaulē un medus ieguvē būs zinošākais gids.

Medus mājā kārtība un precizitāte

Medus kāres, medus sviešanai domāta iekārta, trauki, spainīši, burciņas, tukšas un pilnas ar medu – to visu var ieraudzīt bitenieka Jāņa darba kabinetā. Par kabinetiem runājot, – reiz Jānis ir izdarījis izvēli. Viņš nav visu mūžu darbojies dravā, viņš daudzus gadus ir strādājis informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, bet bites ir bijušas pa starpu, pa vidu, par maz, tāpēc tagad, jā, tagad viņš ir pilnas slodzes bitenieks un no sēdošas darba dienas ofisā katram ieteiktu atsacīties.

«Te viss, ko radu, neatkarīgi no tā, kas uzbūvēts vai iesēts, ir fiziski aptaustāms. Datorpasaules virtuālā realitāte ir netverama, zūdoša,» norāda Jānis un pievēršas paliekošajam. Viņš rāda, kā darbojas bitenieks, cik rūpīgi medus tiek vākots, sviests. Viņš vēsta, ka medu nereti nākas arī žāvēt, lai mitruma tajā nav par daudz, lai nesarūgst. Tad atnācējiem lūdz nogaršot šogad un pērn ievākto. Kāpēc tiek glabāts no pērnā gada? Jānis parāda, cik rūpīgi katra sviešanas reize reģistrēta, kur pierakstīts, ka tajā reizē stropos bijis vairāk vākuma no pienenēm, tad no aveņu ziediem, liepziediem, rapša, griķiem, pļavu un meža ziediem. Tik gardi, smalki, precīzi. Rūpība par bitēm un arī medus pircēju, medus ēdāju te ir stingrā vērā ņemta.

Neviļus piezogas tas jautājums par konkurenci, par importēto medu, par lielveikalu plauktiem, kas pilni ar diezzin ko, bet ne jau ar Jāņa Trikātas medu no 30 apčubinātu saimju vākuma.

«Veikalos nopērkamais sīrups, kam nosaukums medus, ir kvalitatīvs, bet tam nav nekāda sakara ar bitēm. Tajā pašā laikā sabiedrībā iepirkšanās paradumi ir mainījušies, un pierasts ieiet veikalā un pielikt pilnus iepirkumu ratiņus ar visu šķietami nepieciešamo. Tā tiek nopirkts arī medus. Taču ir vēl nianse: ir cilvēki, daudzi gados jaunie, kas man tirdziņā paziņo – paldies, bet medu mēs neēdam. Gadu desmitiem končas bērniem ir reklamētas, bet medus? Es piekrītu, var ēst vai neēst medu, bet tendence ir tāda, ka jaunie medu kā produktu nesaprot, visu šo procesu nezina,» pārdomās dalās Jānis, sakot, ka pie viņa litru medus var nopirkt par sešiem eiro. Pie viņa «Jaunrēžās», bet tirdziņos, kur reti, bet Trikātas medus tiek pārdots, cena būs nedaudz augstāka.

Ja par tirdziņiem, tad droši zināms, ka «Jaunrēžu» medus būs nopērkams šīs nedēļas beigās Tālivalža svētkos un Tomātu svētkos, kas Brenguļos augusta beigās. Citā laikā Jānim ir savi medus pircēji, arī Rīgā, un, ja gribas tieši tik gardu medu, kāds ienākas «Jaunrēžās», var Jāni uzmeklēt, sazināties.

Medus vēstniecība izredzētajiem

Repsonu dzimtas mājas ir soli nost no lauku ceļa, pārsimt metrus jāpabrauc cauri beku mežiņam, tad drusku papļavas ceļu, kur skatam paveras atšķirīgu koku galotnes. Arī tas ir vecāku un vecvecāku veikums, jo reiz koki stādīti kolekcijas dārzā, bet pašlaik «Jaunrēžu» ļaudis mīl bites, klusumu un vienpatību lauku idillē. Te negaida tūristus, te neatvērs mājas kafejnīcu, bet Jānis zināšanu apcirkņus atdara savējiem. Trikātas skolas bērni pie viņa brauc ciemos.

«Tā mana pirmā skola. Daži skolotāji ir mani skolasbiedri,» smaida Jānis, stāstot, ka savas skolas bērnus labprāt aicina pie sevis, lai bērniem vēstītu par medu. Bērni ziņu par medus svētību dod tālāk! Varbūt bērni konfekšu vietā lūgs vecākiem medu? Jānis ir pārliecināts, ka ceļš līdz šādam izpildījumam būs diezgan garš, bet pie bitenieka bērnam ir iespēja saprast, ka stropā nekas burciņā nesatek, gluži tāpat kā pieniņš nerodas veikalā, jo laukos cilvēki strādā, un viss tirgū vai veikalā pieejams tieši tāpēc.

«Medus ir garšīgs un salds, tā ir galvenā ziņa skolas bērniem. Ne tikai konfektes, našķi, bet arī medus, un ir bērni, kam medus garšo, taču vecāki to tur virtuvē uz augstākā plaukta, bet konfektes izber pa galdu. Arī lielie izdzer jogurta paku un pie reizes apēd vairākas karotes cukura,» analizē Jānis un piedāvā vēl kādu interesantu rēķinu par to, cik medu vajadzētu apēst vienam Latvijas iedzīvotājam, lai viņš dzīvotu stipri veselīgi un arī Latvijas medus raža būtu sezonā apēsta. Šo aprēķinu Jānis «Liesmai» atsūta jau pēc sarunas, liekot aizdomāties. «Nosūtu medus apēšanas aprēķinu... Ja Latvijā katrs cilvēks (vidēji) nedēļā apēstu 20 gramus medus (iedzīvotāju skaits 1842226, karote medus (20 g) = 0,02 kg), tad nedēļā 36845 kg (~37 tonnas), bet gadā – 1769 tonnas, bet, ja nedēļā katrs jau apēstu 40 gramus, tad gadā 3538 tonnas, kas aptuveni atbilstu Latvijas medus kopražai. Tik maz vien tā salduma būtu jāēd, lai visu noēstu...» tā bitenieks, kurš piekrīt, ka, neskatoties uz grūtībām, kādas ir katrā darbā, jomā, amatā, darbošanos bišu dravā ir grūti ar citu salīdzināt. Ne velti tepat «Jaunrēžās» ir bijis Pēteris, Zilvija, ir Jānis, būs Laura un Filips, kas ar bitēm sarunas turpinās.

«Par jaunajiem, nē, viņu vārdā es nevaru pateikt, jo šis ir tāds gana smalks jautājums pēc būtības... Es nevaru viņu sapņus aplauzt, lai viņi lido, mācās, skatās, bet, jā, es varu teikt, ka priecātos, ja mēs kopā dravā strādātu, dalītos izpratnē par lauku dzīvi, atrastu iespēju dzīvei un izdzīvošanai. Man svarīga ir arī šāda filozofija,» tā Jānis Repsons.

EKSKLUZĪVA ir Jāņa Repsona darba vieta. Medus māja, kur kāres atvāko, medu izsviež un pilda traukos. Te Jānis arī pieraksta, kurā mēnesī, kurā datumā konkrētais medus sviests, lai medus ēdājiem precīzi raksturotu, no kādiem augiem, ziediem medus būs nācis. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001