Par sekmīgu saimniekošanu laukos

Dzinulis — māja

Kad ierodamies varenu egļu sargātajā, plašajā pagalmā Vilpulkas centrā, redzams, ka tur no nesenā sniega palicis vairs tikai stāsts: te bija mazbērnu celtie sniegavīri un kā apliecinājums tam zālē palikuši balto vīriņu deguni — burkāni. Ir diena pirms Latvijā solītās lielās vētras, pūš jau tagad, tādēļ Anna atbraucējus aicina siltā istabā. Māja ir plaša, moderni un gaumīgi iekārtota. Zinot, ka z/s «Silavas» nodarbojas ar graudkopību, piena lopkopību un arī gaļas liellopu audzēšanu, loģisks ir mūsu pirmais jautājums saimniecei — kur tas viss atrodas, ja dzīvojat pagasta centrā tikpat glauni kā pilsētā? Anna saka, ka reizē ar atbildi ir nepieciešama neliela atkāpe, lai saprastu, kāpēc viņa ir te un nekur citur.

Anna atceras: «Kad sākās kopsaimniecību reorganizācija, arī mums, kolhoza «Gaisma» agronomei un kolhoza kombainierim, bija jāizlemj, ko tālāk darīsim, bez algota darba palikuši. Rīcība bija nepieciešama steidzama, jo mums arvien vēl bija jāpilda finansiālās saistības par kolhoza uzcelto māju. Sākotnēji dzīvojām daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī, kur arī kļuvām par vecākiem abām meitām. Kad kolhozs piedāvāja iespēju tikt pie pašiem savas mājas Vilpulkas centrā, labprāt piekritām, jo bija darbs un neredzējām šķēršļus samaksai par būvniecību. Stress sākās tad, kad esošā lauksaimniecības sistēma sāka grūt. Ko nu?

ANNA AUNIŅA: «Kādreiz domāju, ka ar savām zināšanām un pieredzi lauksaimniecībā savu saimniecību kā tāds menedžeris tikai gudri vadīšu,  bet liktenis iegrozīja tā, ka nu pašai ir jāorganizē un arī jādara.»

Ārijas Romanovskas foto