Pilsētās un novados

Valsts kanceleja sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtu ir publicējusi plašu informatīvu materiālu «Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos».

Zumzumīte ir brīnumjauka ņufaundlendu meitene, un viņas sirdsdarbiņš nu jau vairākus gadus ir — būt par klausītāju. Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā lielais, labsirdīgais suns klausās pasakas un dāvā savu klātbūtni mazajiem lasītājiem. Šoreiz tās ir meitenes no Pārgaujas — Annemarija, Paula un mazā Justīne.

Mantojumā atstātais var pasargāt, tikai jāpierāda, ka to spējam novērtēt un ka par to jūtam atbildību. Tā Rencēnu pamatskolā mākslīgā ugunskura gaismas lokā ienāca 1991. gada barikāžu laika atcere ar valsts himnas dziedājumu. Novadpētniecības pulciņa dalībnieki lasījumos izsekoja notikumiem Rīgā un Rencēnu pagastā pirms 26 gadiem. Plašs skolas muzejā savākto materiālu apkopojums par barikāžu atceres un notikumu tradīcijām tika izlikts apskatei un izmantošanai kā skolēniem, tā skolotājiem. Ielogojumos varēja izsekot Rencēnu pagasta barikāžu dalībnieku sarakstiem.

Pirmā Latvijā pamēģinātā fotoradaru ieviešanas kampaņa, ko īstenoja uzņēmums Vitronic, piedzīvoja fiasko tāpēc, ka patiesībā jau no sākta gala – visticamāk, jau ar a priori procesā iesaistītu domubiedru grupā izperētu apzinātu nodomu - bija padarīta par treknu privātbiznesu uz it kā likumīgiem Ceļu satiksmes noteikumu (ne)ievērošanas pamatiem. Paldies Dieviņam, 2012. gadā vitroniķi ar savām baltiem ledusskapjiem līdzīgajām stacionāro fotoradaru kastēm no ceļmalām pazuda uz neatgriešanos!

Otrdien Valmieras integrētās bibliotēkas telpās notika Valmieras pašvaldības vadības un saimniecisko struktūru vadītāju gada sākuma tradicionālā tikšanās ar pilsētas iedzīvotājiem, iepazīstinot viņus ar pagājušajā gadā aizsāktajiem un šogad turpināmajiem, kā arī jauniem projektiem.

Pirmdien Valmieras Rotari kluba mītnes vietā, kafejnīcā Rātes vārti, iknedēļas pusdienošana bija īpaša. Jau 19. reizi pēc kārtas kopā ar rotariešiem bija astoņi bijušā Valmieras rajona vidusskolu un ģimnāziju labākie audzēkņi, kuriem Valmieras Rotari kluba 2016./2017. gada prezidents Artis Zeiļa pasniedza apliecinājuma rakstus par kluba stipendijas piešķiršanu. Šo tradīciju — no kluba biedru privātajiem ziedojumiem veidotas stipendijas pasniegt labākajam skolniekam vai skolniecei katrā no rajona 9 vidusskolām — klubā 1998. gadā ieviesa tā Rotari cikla kluba prezidents Jurģis Ābele. Nākamgad būs jau 20 gadi šai Valmieras rotariešu ierosmei. Kopš Burtniekos Ausekļa vārdā nosauktajai mācību iestādei vairs nav vidusskolas statusa, stipendiātu skaits sarucis uz 8.

Finiša taisnē pamazām iziet darbi novada patlaban lielākajā sabiedriski nozīmīgākajā pašvaldības būvobjektā. Burtnieks otrdien piedalījās ražošanas sapulcē par Ēveles kluba rekonstrukciju, kas notika trijos piegājienos — objektā, Ēveles pagasta pārvaldē un vēlreiz objektā. Kamēr SCO Centra vīri čakli strādā siltumā iekšdarbos, ir bezgala daudz dažādu sīkāku un arī gana lielu lietu, bez kurām pilnvērtīgs šādas kultūras iestādes darbs nav iedomājams.

Patlaban Burtnieku novada pašvaldības darbakārtībā arī grunts ceļu rekonstrukcija vairākos desmitos kilometru. Te plānots piesaistīt arī Eiropas naudu, taču tādā gadījumā jārēķinās ar striktām prasībām darbu izpildījumā un ļoti skrupulozām ekspertīzēm.

Pagājušajā Burtniekā palika nepabeigta tēma par tūrisma iespējām, kopā strādājot Burtnieku novadam ar kaimiņu novadiem. Sīkāk stāsta novada pašvaldības Attīstības daļas vadītājs VALĒRIJS SEILIS:

Tā Burtniekam vakarrīt, rādot un stāstot nu jau divās jaunlopu kūtīs un visā lopkopības kompleksā Bukā paveikto, ar gandarījumu teica SIA Valmiera Agro valdes loceklis GUNTARS KLEINBERGS. Viņa ziņā te visa saimnieciskā dzīve, sākot ar lopkopību un celtniecību, daudzas lietas, kas te redzamas, arī paša, balstoties uz atbilstošu izglītību un dzīves pieredzi, izdomātas.

Šosestdien plkst. 14 Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbības laikā tiks atklāta foto izstāde «AccessAbility», kā arī notiks lekcija – saruna par tēmu «Kā saņemt sevi rokās, lai sasniegtu mērķus!»,  ko pasniegs Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs un profesors Dr.Phd. Ivars Austers.

Vairāk nekā divus gadus Krievijas embargo un globālais piena tirgus ar zemo piena iepirkuma cenu bija pamatīgs pārbaudījums piena nozarei un lauksaimniekiem — piena ražotājiem. Bet par spīti tam Latvijā pagājušajā 2015./2016. pārraudzības gadā vidējais izslaukums no govs audzis par 218 kg un valstī tas bija 7296 kg. Lopkopības speciālisti to skaidro ar vairākiem iemesliem, un viens no tiem — cenu dēļ samazinoties naudas ieņēmumiem par pienu, tika ražots iespējami vairāk piena, lai tā kompensētu naudas ieņēmumu daļu. Uzmanīgāk nekā jebkad sekoja līdzi tam, cik daudz un cik precīzi govis apēd to, kas katrai govju grupai paredzēts ēdienkartē.

Cēsīs jau kopš 1995. gada izvērtē ieguldījumu izglītības un kultūras norisēs Latvijā.

Viņnedēļ Valmieras pašvaldības dome apstiprinājusi pašvaldības 2017. gada budžetu. Aizvadītajā piektdienā vietējo masu mediju pārstāvjiem par lielākajiem šim gadam pilsētā ieplānotajiem darbiem stāstīja pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS.

Janvāra pēdējā piektdienā Mazsalacas kultūras centrā atzīmēja  divas ievērojamas jubilejas. Fotostudija «Fokuss» ar jaunu izstādi atzīmēja savu piekto dzimšanas dienu, bet studijas vadītājs Aleksejs Koziņecs tika sveikts viņa 75 gadu jubilejā.

Kultūras zīme «Latviskais mantojums» radīta pēc lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» iniciatīvas. Sadarbībā ar Kultūras ministriju un Pašvaldību savienību to piešķir uzņēmējiem, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un apmeklētājus iepazīstina ar latviskās kultūras un sadzīves tradicionālajām vērtībām. Pēc šīs zīmes var atpazīt vietas, kur saimnieki viesiem rāda amatus, prasmes, māca svinēt latviskos svētkus un cienā ar nacionāliem ēdieniem. Zīmi jau saņēmušas 72 saimniecības. Nesen tā par tradicionālās aitkopības amatniecību un saglabāšanu piešķirta arī Jeru pagasta z/s «Klimpas» saimniekiem ILZEI un VALDIM LESKĀM.

Lauksaimniecības datu centra publiskotie 2015./2016. pārraudzības gada rādītāji par Latvijas labākajiem ganāmpulkiem un ražīgākajām govīm nepārprotami atkal liek apbrīnot Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» saimnieku Alda, Leldes, viņu dēla Austra un vedeklas Lāsmas Kļaviņu paveikto piena lopkopībā.

Tieši tāds ir Rūjienas novada amatnieku biedrības «Rūzele» rokdarbnieces, individuālā darba veicējas ESMERALDAS PASĪTES laika un dzīves ritums, kurā ziema paiet, dzīvojot senču mājvietā Ķoņu pagastā pie Igaunijas robežas, bet vasaras — dzīvesdrauga Kono dzimtenē  saulainajā Itālijā.

Mēdz teikt: slikts tas karavīrs, kas nesapņo kļūt par ģenerāli. Tiesa, ne katram tas lemts, jo  izaugsmes process prasa lielu pašdisciplīnu, mācīšanos un pieredzi. Tā nāk gan ar puniem pierē, gan arī veiksmēm. Jaunu zināšanu ceļu pašlaik uzsākuši arī vairāki Rūjienas vidusskolas audzēkņi. Kopā ar skolotāju Ingūnu Kūķi pasniedzējas Ingas Rokpelnes vadībā viņi ir noslēguši pirmos sadarbības līgumus un iesaistījušies Rūjienas Tautskolas LEADER projekta vienā no sadaļām: skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošana.

1935. gadā Latvijas skolās tika iedibināta akcija «Draudzīgais aicinājums», ko savā vārda dienā uzsāka Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. Šī tradīcija tika atjaunota 1994. gadā.