Prasme un vēlme lasīt
Prasme lasīt ir viena no galvenajām lietām, ko cilvēks sava mūža laikā iemācās. Man šķiet – tā tas dabā ir iekārtots, ka cilvēks vispirms iemācās runāt, tad lasīt un rakstīt, protams, noteikti ir arī izņēmumi, kam viss notiek citādāk.
Atceros, kā es mācījos lasīt – tas notika jau diezgan agrā vecumā, iespējams, bija pieci seši gadi, kad mamma vakaros man teica: Elva, nāc, palasi man priekšā! Un es gāju un lasīju. Neatceros, kā man pašā sākumā ar to lasīšanu gāja, bet atceros, ka katru reizi lasīju vienu un to pašu stāstu no ābeces par pūpēdi un piepi. Mēs tieši to stāstu lasījām tik daudz, ka mazā Elva to bija jau iemācījusies no galvas – sēžot mammai blakus dīvānā, vairs neskatījos grāmatā, bet kaktā un visu varēju noskaitīt no galvas. Mamma, to ieraudzīdama, nākamo reizi vairs nedeva lasīt to pašu stāstu par pūpēdi un piepi, bet gan citus stāstus, kas bija grāmatā. Un tas bija interesanti!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv