Puse dienas citā realitātē
Tajā pirmdienā pēc vējainās Lāčplēša dienas darbā ierados ar stīvu ģīmja kreiso pusi. Rekomendētais ģimenes ārsta apmeklējums arī beidzās nesekmīgi, jo koridorā sēdēja tāda rinda, ka sagaidīt savu kārtu šķita nereāli, tomēr ļāvos kolēģiem pierunāties un vienos pusdienlaikā tiku nogādāts Vidzemes slimnīcas uzņemšanā. Pēc anketas aizpildīšanas drīz vien tiku aicināts nodaļā nodot asins analīzes un gaidīt rezultātus. Tā kā ar ilgstošu uzturēšanos dziednīcā, nodrošinoties ar aizraujošu lasāmvielu, nebiju rēķinājies, nekas cits neatlika, kā vērot apkārt notiekošo.
Kāds padzīvojis kungs pēc pirmajām pārbaudēm bija noskaņojies doties mājup uz Limbažu pusi, un personālam vajadzēja minūtes piecas, lai pierunātu doties uz viņam nozīmēto nodaļu paārstēties. Koridorā uz ratiem, ar paša virsdrēbēm apsegts, gulēja kāds gurušais, ik pa brīdim atmostoties, lai izmantotu tā saucamo pīli. Tad no pagaidu palātas atskanēja lamas un pārbaidītas medmāsas vai sanitāres sauciens – es viņam vairs klāt neiešu, viņš kaujas! Cik varēja noprast, vēl viens uzdzīvotājs, lai netrakotu, ticis sašpricēts un piesiets pie ratiem, bet, kad nu atraisīts, lai turpinātu dakterēšanu, sācis vicināt dūres.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv