Stādu sezona šogad sākusies agrāk
Siltais laiks mūs ir lutinājis, kā rezultātā lielais vairums cilvēku ķērušies pie dārza darbiem, tāpēc Liesma viesojās Trikātā stādu audzētavā «Krūzes» pie saimniekiem AGITAS ROZENBAKAS un ANDO KRŪZES. Šogad viņi īpaši cilvēkus ar sociālo mediju palīdzību aicina pie sevis, uz stādu audzētavu iegādāties stādus, kas aktuāli ir tiem, kuri vēlas izvairīties no drūzmas veikalos un Valmieras tirgū.
Droši apstākļi
«Siltumnīcas mums ir plašas. Šeit iespējama distances ievērošana un nav burzmas. Cilvēki var droši izstaigāt un pat nesatikties,» min Ando. Viņu smejoties papildina Agita: «Mēs paši citreiz viens otru ar telefona palīdzību meklējam, lai atrastu, kurā siltumnīcā atrodas otrs.» Abi saimnieki vairākkārt uzsver: ja noteikti ierobežojumi, tad tie ir jāievēro un ar veselību nav jājokojas. «Neko arī tādu pārmērīgu no mums neprasa. Nav mājās jāsēž kā dienvidu zemēs, kur no mājas ārā nedrīkstēja iet bez atļaujas,» tā Agita.
Saimnieki stāsta, ka cilvēki labprāt izmanto iespēju un paši dodas uz stādu audzētavu «Krūzes», lai izvairītos no vietām, kur ir vairāk laužu. Kaut kādā ziņā stādu audzētājus šī situācija ir ietekmējusi pozitīvi, jo šobrīd neienāk stādi no ārzemēm, un cilvēki izvēlas vairāk vietējo produkciju. Arī tirdzniecības sezona šogad sākusies agrāk, to Agita skaidro tā, ka latvietim gribas, lai apkārt ir skaisti, un šobrīd cilvēkiem ir vairāk laika pievērsties dārziem un dobēm, jo jāpaliek mājās. «Nav ļaunuma bez labuma, protams, labāk būtu bez tā visa, bet ir arī sava zelta maliņa šim melnajam mākonim,» tā saimniece. Ar esošajiem darbiem viņi tiek galā paši, tāpēc nav bijis jālauza galva, ko teikt strādniekiem pandēmijas laikā, atbildība ir vien par pašiem.
Ir pa kādam eksperimentam
Pirmās pircēju acis piesaistījušas atraitnītes, tagad audzētavā to palicis pavisam maz un arī tāpēc, ka dažām vēl nav ziediņi atvērušies. Tās cilvēki izvēlas, jo ir izturīgākas pret vēsāku laiku. Tāpat māmiņu sveikšanai cilvēki izvēlējušies dažādas kompozīcijas, īpaši pirktas nokarenās petūnijas podos.
Audzētavā, protams, nav tikai puķu stādi, tiem līdztekus ir arī dažādu dārzeņu stādi. Gadu gaitā ir mēģināts audzēt dažādas lietas – zemenes, ķiplokus lielākos apjomos, tomēr saimniekiem ir izkristalizējies pamata piedāvājums, pie kā viņi arī pieturas, protams, ir pa kādam eksperimentam.
Pirms 15 gadiem dēla skolas projekta iespaidā tika uzsākts audzēt arī meloņu un arbūzu stādus. Nogaršojuši gan paši, gan skolā bērni, un tā tagad tiek audzēti stādi, kā arī kādu augli paši izaudzē savām vajadzībām. Latvijas klimatiskie apstākļi netraucē ievākt gardu dienvidu augļu ražu. «Melonītes labāk stādīt siltumnīcā. Lielveikalā nopērkamās melones blakus nestāv, kad pārgriež pašu audzēto, tad visa māja smaržo, un tā ir garšīga un salda,» skaidro Agita.
Ik gadu pircēji meklē ko jaunu saviem dārziem, un tas neļauj atslābt arī saimniekiem. Šogad tās ir nokarenās neļķes, kas podos ir kopā ar petūniju «māsīcām» kalibrahojām. Neļķes augot veidos puslodi un skaisti smaržos. Tās arī piesaista pircējus, un to paliek aizvien mazāk.
Lai atrastu jaunumus, ko piedāvāt, tiek sekots līdzi firmu piedāvājumam un pieejamajai informācijai medijos, arī puķu modei. «Mode puķēm ļoti ātri mainās. Pieci seši gadi, un tā petūnija vairs nav aktuāla. Ir šķirnes, ko firmas pagaidām vēl pietur, bet ir tādas, kas mums ļoti patīk, redzam, ka tām ir labs augums un lieli ziedi, bet paiet trīs četri gadi, un tās ir pazudušas no kataloga,» min saimniece. Daļa šķirņu tiek radītas labākas, bet ne visas, kā novēro saimnieki. «Piemēram, agrāk par petūnijām mēs cilvēkiem sausām mutēm stāstījām, ka jāizkniebj noziedējušie ziediņi, lai neveidojas sēklas, lai tās smuki ziedētu visu vasaru, bet jaunajām šķirnēm tas vairs nav aktuāli, jo sēklas tur neveidojas. Ja nav ko darīt, var pieiet un nolasīt nesmukos un novītušos ziedus,» tā Agita.
Ando atceras, kā pirmajos gados, uzsākot audzēt petūnijas, arī paši eksperimentējuši un no ziediem ievākuši sēklas, ko vēlāk dēstījuši zemē. «Mēs bijām radījuši jaunas šķirnes, kas nebija ne tuvu firmu katalogos pieejamajām. Pēc tam tās ar spraudeņiem pavairojām, un tas bija ekskluzīvs augs, kāds pat ārzemēs nebija izstrādāts. Bet mēs to varējām maksimāli desmit gadus noturēt. Tāpat arī noteikti ir firmām – uztaisa jaunu šķirni, kādu laiku pārbauda, tad laiž apgrozījumā, un puķe vairs nespēj turēt, inficējas ar kaut kādām slimībām,» stāsta Ando.
Dobes vēl gaida
Šogad ar silto laiku tirdzniecība ir uzsākusies agrāk, nekā ierasts, tomēr puķu dobēs stādāmo stādu sezona nav vēl īsti sākusies. «Citu gadu ap šo laiku vispār bija klusums. Šogad bija aizdomas, ka nupat viss sāksies un nupat būs siltums, tāpēc cilvēku interese bija agrāk,» vērtē saimnieks. Tāpat lielu iespaidu ir atstājusi mājās palikšana, jo ir vairāk laika un iedvesmas sakārtot un izdaiļot vidi sev apkārt. «Nepacietīgākie ir paņēmuši stādus. Varbūt jau ir izdomāti kādi ornamenti un veidojumi, ko grib sastādīt, tad viņi nopērk stādus un glabā pie sevis, bet, ja ir nopirktas leduspuķītes, mēs silti iesakām nelikt tās zemē līdz nākamajai nedēļai,» min Agita.
Saimnieki no savas pieredzes stāsta, ka dobēs puķes dēstīt vajag, kad naktis kļūst siltas un sasniedz aptuveni +10 grādu temperatūru. «Tas ir tāds optimālais stādīšanas laiks. Tad viss labāk ieaugas,» tā Ando. Viņu papildina Agita: «Arī zeme ir paspējusi iesilt. Es vienmēr saku, ka leduspuķītes vajag stādīt tad, kad var ar plikām kājām staigāt pa zemi. Kad kājas tā īsti vairs nesalst, tad var stādīt, jo viņām taču saknes būs zemē un zeme vēl ir auksta. Ja pat tās nenobeigsies, tad augšanā apstāsies, un stress būs liels, tās nīkuļos, tāpēc nevajag steigties.» Tomēr, ja ir kāda neskaidrība, kad kuru stādu bakstīt zemē, vienmēr pēc padoma var vērsties pie «Krūžu» saimniekiem. Tirdzniecības sezona ir pašā plaukumā un tā turpināsies līdz Jāņiem, protams, visu vasaru cilvēki meklē iespēju iegādāties puķu stādus, jo kāds meklē dāvanu, cits kaut ko nokaltējis, bet tas ir salīdzinoši mazāks pircēju daudzums.
Vēsās naktis
«Mums siltumnīcas ir ar dubulto plēves segumu. Mēs pat netaisāmies kurināt, jo augiem īstenībā ir jārūdās. Mēs jau labu brīdi esam pārtraukuši apkuri, jo stādiem jāaklimatizējas un jānorūdās,» skaidro Ando. Tāpēc saimnieki īpaši negatavojās gaidāmajam vēsuma vilnim. Ik gadus pirms tirdzniecības sezonas augi tiek rūdīti, nesot laukā, bet šoreiz ar to ir iepauzēts gaidāmā aukstuma viļņa dēļ.
Pieredzes bagāti
Saimniekiem rēķini sajukuši un nākas katru gadu strīdēties par to, cik ilgi viņi nodarbojas ar stādu audzēšanu, bet nu jau abi ir pārliecināti, ka ar to nodarbojas vairāk nekā 25 gadus. Agita atceras: «Pirmās nebija puķītes, bet gan kāpostu un tomātu stādi, ko audzējām. Tad mums uzdāvināja pirmo nokareno petūniju. Mēs paši bijām tādā sajūsmā, ka meklējām, kur var dabūt sēklas.» Tā aizsākusies viņu avantūra ar puķu audzēšanu.
Vēl viens pagrieziena punkts bijis Ando ceļojums. «Es savā laikā strādāju Valmierā Kultūras centrā un tautas deju ansambli «Gauja» pavadošajā mūziķu sastāvā biju Austrijā. Tas bija pēdējos padomju gados, vēl mēs bijām apakšā zem draugiem. Tur tad redzēju nokareno puķu kastes, kas tur bija pie katras suņu būdiņas. Tas uz mani atstāja diezgan lielu iespaidu,» atceras saimnieks.
Sākuši mazā siltumnīcā, kas bija vien trīs reiz sešus metrus liela, un ar katru darbības gadu klāt pienākusi aizvien jauna lielā siltumnīca, ko projektējis un veidojis pats Ando. Kopā tās ir septiņas. Vienu šopavasar gaida kapitālais remonts, jo tā godam kalpojusi teju 20 gadus. Konstrukcija ir no koka un plēvei garantija 10 gadi, tomēr tā labi kalpojusi visus šos gadus. Darbi tiks veikti pēc Jāņiem, kad būs mierīgāk un tukšāks no stādiem. Siltumnīca tiks nojaukta un būvēta jauna, kā rezultātā viss siltumnīcu komplekss būs atjaunots. Katru siltumnīcu rotā uzcelšanas gads, lai nebūtu strīdu.
Agita atceras vienu no pirmajām reizēm, kad bijis jādodas uz tirgu, tad arī bijis gana auksts un siltumnīcai bijusi tikai viena plēves kārta, tāpēc to vēl nācies kurināt. Petūniju stādi bijuši divos vai trijos stāvos. «Tas pats iesākums bija raibs, bet izdevās,» atminas Agita. Ando vērtē, ka šobrīd ko tādu izdarīt būtu grūti. Saimniekam jau galvā ir darāmie darbi, un, kad tie jāveic, process ir pierasts un problēmas nesagādā, kaut ir arī piedzīvotas neveiksmes un zaudēti ieguldītie līdzekļi. Pēdējā laikā ceļu uz šo stādaudzētavu iemīļojoši arī igauņi.
SILTUMNĪCAS MANĀMI PATUKŠOTAS, cilvēkiem meklējot Mātes dienas dāvanas, tomēr, kā stāsta Ando, tuvākajās dienās tiks sastādītas jaunas kompozīcijas. E. Kristiņas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv