Andris Briedis

It kā no malas  XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus baudīju tikai no ļoti daudzajiem televīzijas un radio raidījumiem, arī no sarunām ar svētku dalībniekiem, koristiem.

...man nav ne goda diploma, ne paša parastākā Triju Zvaigžņu ordeņa. Kad Džemmu Skulmi ievēlēja ordeņu valdē, viņa gribēja mani ieteikt, bet es pateicu, ka neņemšu, atteikšos, jo visādi slepeni un atklāti Latvijas pretinieki jau bija paspējuši ordeņus sev izplēst. Es nevēlējos būt tajā kompānijā.

* Zviedrijā 60. gados izdots pasaulē izklīdināto šaniešu atmiņu apkopojums Jāņa Kārkliņa (1891–1975) grāmatā Latviešu Pūcesspieģelis. It kā sasauce ar Šarla de Kostēra romānu Leģenda par Pūcesspieģeli. Grāmata par Šanas biedrību un tās Virsaiti tapusi Ternejas pagastā, Rūjienas pusē, dzimušā Jāņa Abuča grāmatu apgādā Ziemeļblāzma. Šanas biedrības arhīvā atrodama atklātne, kas 1960. gada 8. novembrī zīmogota Zviedrijā, sūtīta Mr. Kārlim Konrādam. Jā, misteram viņa īstajā vārdā un uzvārdā uz veco ļaužu pansionātu Ļeņina ielā 25, Valmierā: ... tricienu tempos ar pirmrindnieku degsmi strādājot, ir uzcelts un trimdas tautas apbrīnai nodots Šanas un tās Virsaiša piemineklis 3 stāvos no 1224 plāksnēm. Punkta pielikšanas ballē (ar garīgiem iestiprinājumiem) Miķeli Amālijas d. lūdzu ierasties Ārlandes lidlaukā Sv. Lūcijas (jaunās gaismas karalienes) karnevāla laikā 13. dec., kad te izsniedz Nobela prēmijas gudrākiem un uzņēmīgākiem eksemplāriem, un Šanas tauta ieradīsies globāli no visiem kontinentiem. Čabata! Tavs būvinženieris ar liesmainu sveicienu –– J. Kr.

* –– Uz priekšu! Vācieties ārā! Tie bijuši ebreju izcelsmes vācu  filozofa, marksisma pamatlicēja Kārļa Marksa (1818–1883) pēdējie vārdi. –– Pēdējie vārdi ir domāti muļķiem, kuri nav paspējuši visu pateikt dzīves laikā. Arī tie ir viņa vārdi, sacīti, protams, pirms tam. Viņa atdusas vieta Haigeitas kapsētā Londonā, Lielbritānijā, ļoti populāra. Arī tāpēc, ka bijuši divi mēģinājumi pieminekli uzspridzināt.

Ir personas, ne tikai valstu prezidenti, kuras godinām ar piecelšanos. Ir arī dziesmas, ne tikai valstu himnas, kuras tā godinām. Lai daža atcere par tādām.

– Brauciet mājās! Brauciet mājās! Brauciet mājās!

Tā Dziesmu svētku laikā skan Rīgas ielās, kad garām iet latviešu kori un dejotāji no citām valstīm. Tajos arī  cittautieši, viņi saucienus nesaprot. Tulko blakus ejošie latvieši. Un angļi, īri, norvēģi, somi, vācieši, zviedri... droši vien smaida. Viņi taču pēc Dziesmu svētkiem tiešām brauks mājās. Kopā ar šiem migrantiem, latviešiem.

Izdziedāti, izdejoti, izspēlēti XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Par tiem teikts: skaistākie, labākie, visvairāk apmeklētie. Svētku izkārtojums – labs pamats nākamajiem 2023. gadā, svinot Dziesmu svētku 150 gadus.

Visiem bijusi izvēle. Arī par dziedāšanu: ko jubilejā vai kādā citā notikumā dziedāsim? Vēl būtiskāka koru diriģentiem: kuru dziesmu konkursam izvēlēties?

SĀKOTIES Otrajam pasaules karam, 3772 ieslodzītos no Latvijas cietumiem aizved uz Krieviju. Viņu liktenis noprotams. Bet Baigais gads turpinās. Padomju drošības iestādes vēl paspēj aizturēt daudzus diversantus un kaitniekus. 1941. gada 27. jūnijā Rīgas Centrālcietuma pagalmā nošauj 62,  28. jūnija naktī vēl 36. Tādu atļauju dod Tautas komisārs Alfons Noviks. Vairums upuru no padomju Latvijas Valsts drošības komisāra Semjona Šustina saraksta ar viņa 1941. gada 26. jūnija rezolūciju: Ņemot vērā sociālo bīstamību, visus nošaut. Viņa paraksts. (Oriģināls Latvijas Okupācijas muzejā.) Nogalinātos aprok cietuma pagalmā. Vairāku vienīgais noziegums: Līgo svētku svinēšana. 1. jūlijā, kad Rīgā ir jau vācu armija, viņus izrok. Tiesu medicīnas ekspertīze konstatē, ka daudzi pirms nogalināšanas spīdzināti. Nošauto tautība: 79 latvieši, 7 krievi, 6 ebreji, 4 vācieši, 1 polis, 1 norvēģis, Vienu atrod vēlāk, tautība nezināma.

Sākusies skaitīšana: cik dienu līdz Latvijas simtgadei –– 2018. gada 18. novembrim. Līdz datumam, kurā Rīgas Otrajā (Krievu) teātra ēkā pasludināja Latviju. Namā tagad Latvijas Nacionālais teātris. Tā laika nosaukums krievu valodā redzams plāksnē, ieejot ēkā pa durvīm no kanālmalas. Bet tagadējā Latvijas Nacionālā Operas un baleta teātra namā tajā laikā bija Rīgas Pirmais (Vācu) teātris. Latvijas valsts proklamēšana notika ar Vācijas varas iestāžu svētību. Latvijai tik nozīmīgajā notikumā krievu teātra  ēku apsargāja vācu karavīri.

Pēteris Lūcis ilgus gadus bija Valmieras teātra pamats. (Viņš piedalījās arī teātra jaunās ēkas pamatu likšanā.) Un tagad Latvijā skan viņa atcere 110 gadu jubilejā. Tāda arī Latvijas Radio 1. programmā piecos vakaros, no 27. jūnija,  plkst. 22.05, raidījumi no  Radiofonotēkas.

Valmieras pašvaldības informatīvajā izdevumā Nr. 153 (2017. gada aprīlis) ziņa: 18. maijā vēsturnieka L. Liepnieka, mākslinieka V. Zaķa, rakstnieku P. Rozīša, A. Dripes un gleznotāja R. Pētersona izstādes Kods Pārgauja atklāšana.

Šis mēnesis Valmieras vīru korim IMANTA īpašs. Vispirms ar to, ka 1952. gada 22. aprīlī — dzimšanas diena. Kora 65 gadu aprīļos bijis ļoti daudz notikumu. Kopkoncerti, protams, galvenokārt ar sieviešu koriem: Kokle un Jumara (Valmiera), Kalme (Limbaži), Minjona (Rīga). Vaiva (Talsi), Vizma (Dobele), arī Cantare no Tartu. Īpašs prieks bijis dziedāt kopā ar 5. vidusskolas zēnu kori. To vadīja Ausma Āboliņa. (Skumji, ka Valmierā laba zēnu kora vairs nav.) Te nedaudzi notikumi. Neminot pat ierakstus Latvijas Radio un televīzijā.

Katrā gadā tādi vairāki. Īpašs arī ap Ziemassvētkliem un gadu miju. Tādi laiki skan radio uin televīzijas raidījumos, tie ir preses izdevumos, arī mūsu sarunās. Laiki īpašā jutoņā, mazākās vai lielākās svinēšanās, atcerēs, apsveikumos. To bez vārdiem nosaka arī daba, jau ierastās dienu un nakšu garuma maiņas. (Tāpēc Jāņi, zinot, ka dienas kļūs īsākas, daudziem ir pat skumji.) Bet tagad ceļš uz gaismu. Jau apmēram divus mēnešus. Taču joprojām prātā vairāki ap gadu miju lasīti teksti. Pārdomām.

* Pārdaugava, Pārgauja, Pārlielupe, Pārogre, Pārventa... Pilsētas daļa upes otrā krastā. (Vai Latvijā kādai upei vēl ir Pār-?)

Pēc publikācijas ...un mūžu mūžos alus smeķēs... 15. septembra Liesmā saņēmu vairāku lasītāju vērtējumus, arī dažus jautājumus. Kāda dāma telefoniski jautāja: vai zinu, ka arī Rencēnos bijis vīru koris?

Tie ir Imanta Ziedoņa vārdi Valtera Kaminska mūzikā: Latvijas vīru koru himnā Mūžu mūžos būs dziesma.

EGONS TĀLIVALDIS ZIEDIŅŠ. Valmierā dzimis, Valmieras Goda pilsonis,. atcerē pie Valmieras Valsts ģimnāzijas, kuru absolvējis, kurā ilgus gadus bijs vācu un angļu valodas skolotājs.  Šodien, 18. maijā, viņam, bijušajam leģionāram, 90 gadu jubileja. Jāņa Līgata foto