Daudzināja Zemi
Pasaules latviešu ģimeņu saieta 3x3 šīsvasaras pirmais cēliens izskanējis — pirmo reizi Rūjienā, jo nometnes organizēšanu uzņēmās rūjienieši Sannija un Madars Kalniņi.
Pasaules latviešu ģimeņu saieta 3x3 šīsvasaras pirmais cēliens izskanējis — pirmo reizi Rūjienā, jo nometnes organizēšanu uzņēmās rūjienieši Sannija un Madars Kalniņi.
Nav zemes stūrīša vairs Eiropā,
kas būtu
tik dziļi kultivēts, ar vēsturi tā saistīts,
kā Itālija ir.
Valmieras muzejā vakar pulcējās jaunie vēsturnieki, lai zinātniskajos lasījumos vētītu savu un kolēģu paveikto Latvijas vēstures pētniecībā. Tā bija jau otrā šāda konference Valmierā, uzsverot starpdisciplināros pētījumus.
Par lasīšanu un tās paradumiem izvaicāju cilvēku, kam grāmata bijusi blakus visu mūžu, — Valmieras integrētās bibliotēkas direktora vietnieci VITU ZIEDIŅU.
Janvārī apkopoti pagājušā gada otrajā Valmieras novada fonda projektu konkursā iesniegtie pieteikumi.
SABĪNES PITURAS gleznas vēl dažas dienas var aplūkot Kultūras centrā.
Kad ārā svilpo vēji un cilvēka izturību pārbauda sals, ir īstais laiks brīvākā brīdī pavērt durvis, aiz kurām gaida labas lietas — mirkļi izstādēs. Valmierā pašlaik piedāvājums ir, lai gan mākslas mēnesis aprīlis vēl tālu.
Kas ir Kaļadi, — iespējams, nojaušam tikai aptuveni, ja iedomājam mūsu senču «kaladū» ziemas saulgriežu dziesmās. Viņsestdien to varēja izzināt Valmieras muzejā.
Katrs preses izdevums pastāv un attīstās, pateicoties ne vien tā veidotājiem, bet arī lasītājiem, un mūsu Liesma nav izņēmums.
Kultūras centra kamerkora Kaķi divi koncerti svētdien Valmieras muzejā ieskandināja Ziemassvētkus.
Četri brāļi, visi kopā dzied un spēlē orķestrī. Tas bija kaut kas maz redzēts pat tajos gados, kad «dzīvā» mūzika publiskās ballēs un mājas viesībās nebija retums. Miglavi — Argods, Paulis, Edvīns un Valdis — Rūjienas pusē bija visai populāri. Pa reizei piesaistot kādu no tuviniekiem, mazais un sirsnīgais orķestris spēlēja uz nebēdu. Muzicēja arī Ingas Utenas televīzijas «Spietā» dziedošo ģimeņu konkurencē, Mazsalacā ieguva pirmo vietu un piedalījās finālā Rīgā, kur vietas gan vairs nedalīja.
Sabiedrībā atzīta, prestiža un sirsnīga akcija ir ikgadējais pasākums Latvijas lepnums, ko jau divpadsmito reizi organizē laikraksts Diena un TV3. Arī šoreiz tajā iesaistījušies cilvēki mūsu novados, izsakot atzinību tiem, kas vairojuši labo, iedvesmojot citus, dodot cerību vai palīdzot kādam nelaimē.
Zinātniskajos lasījumos Valmieras muzejā pulcējās Latvijas jaunie vēsturnieki.
Valmieras puika no Krāču kakta, kam Gauja dzīvē un sirdī visu mūžu, lai gan redzēti augsti kalni un daudz straujākas upes. Vīrs, kurš ilgus gadus turējis rūpi par dzimto pilsētu, bet domājis un rīkojies pa savam. Reti kad dzīvē runāju, arhitekts ANDRIS SKALĪTIS kā atvainodamies bilst.
Akciju sabiedrībā Latvijas Valsts meži AIGARS DUDELIS ir viens no spices vīriem — Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs, bet viņa cilvēciskais pamats bijis Valmierā (un Norvēģijā, un apkārtnes mežos).
Latvijas valsts svētkos 18. novembrī Valmiera svinēja un pateicās saviem darbīgajiem cilvēkiem.
Svētku noskaņu pilsētā ceturtdien radīja gan svecīšu simti centra laukumā, gan cilvēki ielās, kas par spīti rudens lietum kuplā skaitā pulcējās svinībām. Atkal uguntiņās iemirdzējās arī uzraksts «Valmiera» Gaujas krastā un Latvijas kontūra Gaujas kalnā.
Kas ir Iedzīvotāju forums, tas lielākajai daļai valmieriešu visticamāk ir zināms, lai gan pirmie divi notikuši jau pirms vairākiem gadiem. Trešais aizvadītajā sestdienā Vidzemes Augstskolas telpās pulcēja vairāk nekā pussimtu ieinteresētu pilsētnieku, tostarp gan aktīvus jauniešus, gan dzīvesgudrus un ne mazāk aktīvus kungus un dāmas (viens no viņiem zīmīgi bilda: nu man beidzot vairāk laika!).
Valmierietis LAIMONIS PUTNIŅŠ ir no tās paaudzes, kas papilnam izbaudījusi gan sūros pēckara gadus, gan padomju laikus un sagaidījusi Atmodu. Izturīgi un sīksti vīri, lielākoties darbīgi un gaiši cilvēki, dzīves nelutināti. Pilsēta ir novērtējusi Laimoņa devumu sabiedrībai: valsts svētkos 18. novembrī viņu nosauks par Goda valmierieti. Bet gandrīz visi darba gadi — 69 (!) — aizritējuši uzņēmumā, kas tagad zināms kā SIA Valpro un kurā joprojām, jau 25 gadus, Putniņš ir aprīkojuma konstruktors. Strādā mājās — dzīvoklī uzņēmuma vēl padomju laikos celtā Pārgaujas ielas namā turpat blakus Gaujai, viņa mīļajai upei. Tikai uz vimbām aiziet iznākot par maz — nepietiekot laika... Laiku joprojām paņem kinokamera, kas fiksējusi neskaitāmus kultūras un sporta notikumus uzņēmumā, pilsētā, grāmatas un dziļā interese par zinātnes un tehnikas lietām. Ilgus gadus Laimonis Putniņš bija starp rajona veiksmīgākajiem racionalizatoriem, patentēta izgudrojuma autors, arī joprojām pieprasītās pieclitru degvielas kannas dizains ir viņa darbs.
Nākamgad viņam būs 85.
Mūsu sarunas fonā skan disks no Putniņa videoarhīva — Baltu vienības dienas pasākums Valmieras muzejā.
Aizvadītās nedēļas nogalē Rubenē, Mazajā Ansī, divu dienu mācībās pulcējās Latvijas kultūras vēstnieki
Viņa iedziļinās klasiskās glezniecības smalkumos, atklājusi sev moderno mākslu, iedvesmojas no senču dzīvesziņas un uztur to spēkā. Prot izcelt no folkloras i nopietno, i nerātno un palaist balsi pilnos auļos. Brīvbrīdī rotaļājas ar zelta lapām kraujā pie muzeja, un sarunā ar viņu šķiet: dzīve ir tikai gaiša, jo sūrums dziļi noslēpts. GUNA MEDNE, Valmieras muzeja izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja.