Jau maza zināju – izaugšu un zīlēšu ar kārtīm
Šobrīd, kad atkal jau esam pie gadu mijas sliekšņa, gribam zināt, kas mūs gaida rīt.
Šobrīd, kad atkal jau esam pie gadu mijas sliekšņa, gribam zināt, kas mūs gaida rīt.
Bija atkal tāds gadījums… Liela zāle. Skaista koncerta gaidās skatītāji pamazām piepildīja sēdvietas, bet tie, kuri ieņēmuši savas vietas savlaicīgi, dabūja celties un sēsties, celties un sēsties ne reizi vien, kamēr starp pašauro krēslu rindām līdz savai sēdvietai izspraucās garām citi kultūras baudītāji.
5. – 6. decembrī Valmieras muzejā notika starptautiskā konference «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi XI» (JVZL), ko rīko Valmieras muzejs un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Vītauta Dižā universitāti Kauņā, Lietuvas vēstures institūtu un Tartu Universitātes Vēstures un arheoloģijas institūtu.
Gads tuvojas nobeigumam. Laiks atskatīties uz paveikto.
Edurio aptaujā (izglītības kvalitātes pārvaldības rīks, ko izmanto skolas un pašvaldības un ko izstrādājuši izglītības speciālisti, balstoties gan vietēja, gan starptautiska mēroga pētījumos) secināts, ka Rūjienas pirmsskolas izglītības iestādi «Vārpiņa» bērni apmeklē ar lielu prieku, jūtas tur emocionāli un fiziski labi.
Samts, brokāts un mežģīnes lāsumoja svinīgās kleitās – baltās, tumšsarkanās, zilās un mirdzošās.
Strenču plostnieku stāsts guvis pasaules ievērību
Kad 1996. gadā trīs Strenču vīri – Romans Polītis, Mārtiņš Gaigals un Jānis Vāvere – izdomāja no upes nestiem kokiem sasiet plosta pleni un nolaisties ar to lejup pa straumi, neviens pat iedomāties nevarēja, ka 2022. gadā Gaujas plostnieku vārds izskanēs Āfrikā, Marokas galvaspilsētā Rabātā, kur tikās UNESCO starpvaldību komiteja un vērtēja 46 jaunu nomināciju pieteikumus Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma saraksta papildināšanai.
Laikos, kad bija populāra Viktora Lapčenoka dziedātā dziesma par brīnumiem un dzērājiem, kas dzied, piecgadīgs radu bērns, saklausījies lipīgo piedziedājumu, arī mēģināja raut līdzi, bet vārdus, kur «apinis tiem apvijies» izdziedāja pēc savas saprašanas.
Skatoties pēc kopējiem nomaksātajiem nodokļiem valsts kopbudžetā 2024. gadā, SIA «VTU Valmiera» ir 16. vietā Valmieras novadā, tādējādi esot starp lielākajiem nodokļu maksātājiem Vidzemes reģionā.
Citās zemēs Ziemassvētkos, lūk, sniega nav, nedz arī tur to kāds gaida.
«Ko tieši tu māci?» jautāju Ivetai, kamēr mēs vēl tikai posāmies sarunai Vidzemes Augstskolas pagrabstāva telpās, kur iekārtota Multimediju laboratorija.
12. novembrī Valmieras Integrētajā bibliotēkā izskanēja Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu un pedagogu koncerts, kas bibliotēkā organizēts trešo gadu pēc kārtas.
Intensīvais svētku laiks turpināsies līdz gada beigām, bet paralēli ikgadējai koncertprogrammai Kocēnu kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvam «Savieši» ir svinama 30 gadu jubileja. Afiša jau vēsta, ka koncerts «Savīties laikā» gaidāms 29. novembrī Valmieras Kultūras centrā.
Viss ir gana slikti vai tā tikai šķiet.
DACE LIEPA – Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedre no 1996. gada, māksliniece, animatore, režisore, grāmatu ilustratore, kultūras vēstniece.
Sekojot sarkanbaltsarkanajam karogam, svinīgā marša pavadībā Rencēnu kultūras nama zālē iesoļo Rencēnu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda. Nostājušies goda vietā, jubilāri un viesi kopīgi nodzied Latvijas valsts himnu.
24. oktobrī Mazsalacas pilsētas bibliotēkā kopā pulcējās bērnu un jauniešu animācijas darbnīcas dalībnieki, viņu draugi un radinieki, lai skatītos pašu radīto filmu «Zirdzīns, gove, aitīna un cita Dieva radībīna».
Meklējot uz ātru roku, pirmajā piegājienā izdevās atrast vismaz 35 Halovīna tematikas pasākumus, kas paredzēti šodien visā Latvijā, bet ticamāk, ka skaits ir daudz lielāks.
Katrs cilvēkbērns agrāk vai vēlāk nonāk situācijā, kad nojauš – taisnības teikšana laikam gan nekādu labumu nedos –, vai pat saprot, ka patiesība iegrūdīs pa tiešo nepatikšanās.
«Šovakar mēs nesteigsimies. Pasaule ārā skrien, bet šeit mēs ļausim sev apstāties, ieelpot, paskatīties, ieklausīties,» tā piektdien, 24. oktobra pievakarē, Valmieras muzejā, uzrunājot klātesošos un atklājot sarīkojumu «Mākslas meditācija», teica Viktors Jakobsons, kurš lieliem un maziem lasītājiem pazīstams kā sirsnīgu pasaku grāmatu autors.