Zem dzimtas karoga

«Tagad Stoķos tiek rīkotas lielas ambrāžas — dzimtas saieti. Viss sākās ar dzimtas koka veidošanu, un viens zariņš regulāri satiekas. Mums ir arī Heraldikas komisijā reģistrēts ģerbonis, ko oficiāli drīkstam lietot,» stāsta brāļi Jānis un Modris Opmaņi.

Sākotne

Vecvectēvs, muižas vagars un Stoķu saimnieks, zemi sadalījis diviem dēliem. Barons piedāvājis ļoti lielu zemes gabalu, bet vecvectēvs nav bijis gauneris, teicis, ka būšot par daudz.

Vecaistēvs Stoķus 2 sācis būvēt 1936. gadā. Pirms paša kara vēl paguvis uzcelt arī mūra kūti. Ilgus gadus Vaidavā bijis pagastvecis, bet kara laikā, būdams pāri sešdesmit, pateicis, ka šim amatam ir par vecu. Vectēvam bija lopi, tika audzēta labība, kartupeļi spirtam, cukurbietes — ulmaņlaikā par tām labi maksājuši. Stoķos izauga četras meitas ravētājas un trīs dēli. Vecākais bija domāts par nākamo saimnieku, Jāņa un Modra tēvs tika aizsūtīts uz Cēsu arodskolu mācīties atslēdznieka amatu, bet ar vidējo dēlu sanācis pavisam interesanti. Attāliem radiem netālu no Valmieras ir tādas mājas Pulekši. Saimniekiem bērnu nebija, un, lai mājas neaizietu projām no dzimtas, teikuši: jums ir septiņi bērni, dodiet vienu mums. Tā arī 18 gadu veco puisi adoptējuši, un tēva brālis Mārtiņš kļuvis par Pulekšu mantinieku.

TIKAI NELIELA DZIMTAS DAĻA. No kreisās: Jānis Opmanis, Modra dēls Jānis, Modra meita Inga un sieva Līga ar mazdēlu Markusiņu, Modris Opmanis. Vecākais Modra dēls Anglijā, meita tobrīd Valmierā. Priekšā laika Ferro.

Jāņa Līgata foto