Ir publicēts SynotTip Virslīgas 2018. gada sezonas spēļu kalendārs.

Latviskais darba tikums. Tautas dziesmās apdziedāts un daudzkārt pieminēts kā viena no nācijas pamatiezīmēm citu tautu starpā. Bet vai vienmēr ar to lepojamies pamatoti — tāds ir jautājums. Divdesmit žurnālista gaitās pavadītos gados ir gadījies sastapt tiešām apbrīnas vērtus darbarūķus, kas, lieki nelamājot valdību, čakli strādā savā saimniecībā bez atvaļinājuma un tikpat kā bez izejamām dienām, jo vienkārši citādi neprot. Bet arvien vairāk ir tādu, pat gados jaunu cilvēku, kas tā vietā, lai meklētu iespēju nopelnīt, nekautrējoties uzrunā garāmgājējus, pieprasot — iedod eiro, man gribas ēst, kamēr kāds par viņiem iežēlojas un prasīto mīļā miera labad arī iedod. Protams, iemesli, kāpēc cilvēkam nav darba un iztikšanas līdzekļu, var būt dažādi — štatu samazināšana, uzņēmuma bankrots vai slimība. Tāpat arī zināms, ka vairums strādājošo dzīvo gana pieticīgi, lai neteiktu vairāk, skaitot katru centu no algas līdz algai. Taču vēl ne reizi man naudu nav lūguši sirmgalvji, kam pēc komunālo pakalpojumu nomaksas un zāļu iegādes pārtikai diez kas pāri vis nepaliek.

Daudzviet Rietumu pasaulē populāra ir melnā piektdiena, kad, tirgotāju piedāvāto atlaižu uzrunāti, pircēji pie veikaliem veido iespaidīgas rindas, lai tikai pirmie tiktu iekšā, taču, jāteic, Latvijā situācija ir krietni labāka — mums ir «gaidāmā sestdiena», kurā ļoti liela nācijas daļa ir gatava pavadīt stundām rindā (kā «dzīvajā», tā internetā), lai tiktu nevis pie jaunākā IPhone, bet gan pie Dziesmu svētku biļetēm.

Cik tad nu vairs ilgi, un 20. martā pl. 18.15 pavasaris būs klāt! Vēl viena ziema, vēl viens tumšais laiks būs aizvadīts. Vēl jāiztur pavisam maz. Gaisma jau rītos kā modinātājs pamodina un vakaros ļauj ilgāk izbaudīt dienas garuma pieaugšanu. Prieks redzēt, kā pašlaik braucam, ejam, soļojam, nūjojam, slēpojam un slidojam jaunam pavasarim un saulei pretī. Kolēģe kopā ar vīru aizvadītajās saulainajās brīvdienās bija ar auto nobraukuši līdz jūrmalai Tūjā, un viņiem mute no pārsteigumiem palikusi vaļā — tautas tikpat daudz kā peldu sezonā, bijis pat jāpadomā, kur un kā auto novietot. Ledus krāvumi un glāstošie saules stari aicinājuši izbaudīt spirgto, jau pēc pavasara smaržojošo gaisu un skaisto dabas ainavu. Cita kolēģe savukārt brīvdienās pabijusi slēpotāju iecienītajā Ozolkalnā un Žagarkalnā, vēl kāda kopā ar ģimeni devusies uz Sietiņiezi, un visur priekšā bijuši aktīvi cilvēki, kas panākuši soli tuvāk pavasarim.

Neparastu dāvanu valmieriešiem un pilsētas viesiem šīs ziemas brangajā aukstumā izveidojušas ziedu veikala «Amarillis» darbinieces. Ledū iesaldētās tulpes, narcises, hiacintes, anemones, rozes, gerberas un vēl citi košie ziedi jau labu laiku uz veikala kāpnēm dzīvespriecīgi uzrunā un priecē gan veikala apmeklētājus, gan arī garāmgājējus. Skaistums ir lieliski saglabājies līdz pat 8. martam, tādēļ arī «Liesma» nolēma to iemūžināt un aprunāties ar radošās idejas autorēm LANU BLŪMU, ILONU JUHŅEVIČU un LINDU HOLANDERI.

Trikātas amatierteātra «TATS» režisore Ilze Dauvarte, aicinot iedzīvotājus uz muzikāli literāru vēstījumu par dzimtu, ģimeni un tautu, saka: «Latvijai simts! Gandrīz liekas, ka esam jau novalkājuši šos vārdus. Brīžiem ir sajūta, ka tas neko vairs nenozīmē. Tik bieži pēdējos gados esam tos dzirdējuši, ka teju, teju vairs nespējam šiem vārdiem pievienot to dziļo jēgu un saturu, ko tie patiesībā ietver. Taču viss ir tieši tik, cik mēs paši gribam — cik mēs apzināmies un cik paši darām, lai šo notikumu turētu nozīmīgu.»

Otrdienas vakarā Valmieras Kultūras centrā notika interesentu tikšanās ar fitoterapeitu ARTŪRU TEREŠKO. Tās laikā viņš stāstīja par fitoterapijas iespējām un sasniegumiem, par osteopātiju mājas apstākļos, kā arī atbildēja uz klātesošo jautājumiem.

Beverīnas novada Kauguru pagasta Mūrmuižas «Pagastmājā» aizvadīta Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbība, kur apmeklētāji tika iepazīstināti ar Latvijas simtgadei veltīto ceļojošo izstādi «Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai». Pasākumā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone stāstīja par izstādē ietverto bibliotēku aizsākumiem, savukārt Mūrmuižas bibliotēkas vadītāja Gundega Lapiņa — par Kauguru bibliotēkas veidošanos.

Limbažu novada domes zālē 4. martā notika XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Tautas mūzikas ansambļu un kapelu skate, kurā piedalījās mūzikas kopas no Limbažiem, Burtnieku novada Rencēnu pagasta, Skrīveriem, Ķekavas, Valkas, Lēdurgas, Sēļiem, Amatas novada Drabešiem un citiem Vidzemes novadiem — pavisam 15 ansambļi un kapelas, kuru muzikālā sacensība no diviem dienā turpinājās līdz pusseptiņiem vakarā.

Svētdien, 4. martā, Rīgas Kultūras un mākslas centrā Mazā Ģilde skanēja visai neparasts koncerts: tika izdziedāti 50 gadi, kopš viņi ir kopā: Jānis Zirnis, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, un sieviešu koris Ausma. Daudzu Dziesmu svētku un starptautisku koru konkursu laureāts, Jānis Zirnis ir vienīgais Latvijā, kurš ar tik izcilu kori kopā pusi gadsimta. Savdabīgas Zelta kāzas.