Šogad 4. un 5. martā uz FIS jauniešu sacensībām Topolino Itālijā, kas tiek dēvētas par pasaules bērnu čempionātu, Latviju pārstāvēt bija devušās tikai divas U14 grupas meitenes — valmieriete Dženifera Ģērmane un cēsniece Karlīna Lāce. Sacensībām šis bija jau 55. gads. Organizatori gādāja, lai tās noritētu augstā līmenī. Šogad uz tām bija ieradušās 40 valstu komandas.

Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda» 1. — 9. klašu skolēniem organizēja Valmieras čempionātu 100 lauciņu dambretē. Tā kā dalībnieku bija daudz, rakstā būs minēti tikai visveiksmīgākie. Kopējo informāciju un foto var atrast interneta vietnē www.prataspeles.1w.lv.

Tā droši vien pirmajā brīdī nodomāja ne viens vien, uzzinot par Valmieras mēra Jāņa Baika iekļaušanu Rīgas brīvostas valdē, jo, kā zināms, labi apmaksātos amatus ostu valdēs un valsts uzņēmumu padomēs tautas lielākā daļa ne bez pamata uzskata par varas partiju barotavām, savukārt tā saucamie nozaru speciālisti cenšas pārliecināt vairākumu, ka tikai šādā veidā iespējams īstenot labas pārvaldības principus. Kas attiecas tieši uz Jāņa Baika kandidatūru, ekonomikas ministrs Arvils Ašerādens minējis vairākus iemeslus, kāpēc Valmieras mēram jābūt Rīgas brīvostas valdē — laba biznesa izglītība, vada vienu no deviņām lielajām pilsētām, pie tam Baiku augstu novērtējis Valsts prezidents, uzrunājot kā premjera kandidātu.

Kā rāda pēdējā laika aktivitātes dažādos līmeņos, valmierieši, pavasarim tuvojoties, satraukušies par iespēju nejauši ar kāju trāpīt kādā netīkamā substancē, kas neīstā vietā un neīstā laikā viņiem ceļā patrāpījusies un kuru, visticamāk, pēc sevis atstājis kāds neuzvedīgs un sava saimnieka nepieskatīts četrkājainis. Tomēr trāpīšana suņa k...ā ir tikai sīkums, salīdzinot ar pāris kubikmetriem cilvēka organisma fizioloģisko pārpalikumu, kas — un tā ir tikai viena porcija no daudzām — Valmierā tiek izsūknēta no privātmāju kanalizācijas bedrēm, nonāk specializētajā transportā un bieži vien pēc tam pazūd nezināmā virzienā.

Otrdien Europe Direct informācijas centra un Zonta kluba sadarbībā iezīmējās Rozes diena, kas Valmierā jau desmito gadu saistās ar Starptautisko sieviešu dienu.

Līdz ar martu un domām par tomātu stādiem sācies to sējas laiks. Tāpēc Valmieras muzejā Dārzkopības entuziastu kluba «Tomāts» nodaļa rīkoja semināru «Viss par tomātu audzēšanu». Interesentiem savu pieredzi stāstīja Valmieras nodaļas biedre Natālija Zeltiņa un domubiedri — tomātu audzētāji Inese Zemeša no Kocēniem un Jānis Andersons no Siguldas novada. Klausītāji uzzināja par efektīviem tomātu stādu izaudzēšanas veidiem — kā sagatavot tomātu sēklas, kā iegūt veselu stādu utt.

Krājaizdevu sabiedrības, kā zināms, ir pašu biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs ar mainīgu biedru  skaitu un kapitālu,  radīts, lai veiktu noguldījumu piesaisti un savu biedru kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas gandrīz 40 krājaizdevu sabiedrības. Viena no tām — Rūjienas krājaizdevu sabiedrība, kura 23. martā plkst. 15.30 aicinās savus biedrus uz pārskata sapulci, tādēļ «Liesma» interviju  Rūjienas krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājam ULDIM GRUZDIŅAM ir lūgusi īstajā brīdī.

Rūjienas novadā ir vairākas dažādu paaudžu un interešu nevalstiskās organizācijas. «Rūjienas Ievas» dibinātas 1997. gadā, lai aktivizētu sievietes kopīgam darbam pilsētas un novada sociālās, ekonomiskās un dabas vides uzlabošanā, lai izglītotos, aktīvi un saturīgi izmantotu brīvo laiku un arī celtu pašapziņu. Kā sokas? Stāsta «Rūjienas Ievu» vadītāja JEVGENIJA POZŅAKA.

Pilsētas bibliotēka Rūjienā, Skolas ielā 6, atrodas kopš 2000. gada. Ēkas divos stāvos tā aizņem 386 kvadrātmetrus, un tās krājumos ir vairāk nekā 17000 atbildīgi atlasītu grāmatu. Attīstot pakalpojumu sniegšanu, pirms trim gadiem pirmajā stāvā iegūtas vēl plašas telpas pasākumiem. Kāda tad ir 21. gadsimta bibliotēka un kā tajā jāstrādā  mūsdienu bibliotekāriem?

Joprojām uzskatu, ka Rūcamlapas lasītāji nav no tiem, kas regulāri karājas internetā, tāpēc laiku pa laikam cenšos sameklēt kaut ko īpaši automīļiem smeķīgu globālajā tīmeklī, lai padalītos informācijā par, manuprāt, interesantiem spēkratu (patīk man šis nosaukums joprojām!) modeļiem — i pilnīgi svaigiem un novitātēm piepičkātiem, i pilnīgi antīkiem, kuri tāpat kā labs vīns ar katru nākamo gadu kļūst tikai dārgāki un kolekcionāriem iekārojamāki.