Rūjienā Latvijas valsts 96. gadadienas svinībās dažādus apbalvojumus, kā zināms, saņēma vairāki novada ļaudis, kas ar savu ikdienas darbu un pienesumu novada attīstībai ir pelnījuši sabiedrības ievērību. VARAM Atzinības rakstu saņēma Lodes pagasta zemnieku saimniecība «Kalntontes», kura ir otrā spēcīgākā piensaimniecība novadā un kuras ganāmpulka vidējais izslaukums 2013. gadā bija Latvijas labāko pirmajā desmitniekā. Kā tas panākts, to «Liesma» nesen vaicāja saimniecības īpašniekiem INGAI un AIGARAM KALVĒM.

Kad «Liesma» 2013. gada nogalē  pēdējoreiz viesojās Rūjienas novada pašvaldības iestādē — sociālās aprūpes centrā «Lode», tur vēl smaržoja pēc krāsām un jaunām koka mēbelēm. Saņemot Rūjienas domes piešķirtos 30000 latus un pievienojot tiem vēl pašu iekrātos 20000 latus, sekmīgi bija pabeigts aprūpes centra lejas (kādreizējā bērnudārza un sākumskoliņas) korpusa remonts. Tā lielākais ieguvums bija 19 papildu mājvietas klientiem. 2015. gada sākumā ir realizēts  jauns projekts: «Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai SAC «Lode»». Braucām lūkot, kādi šoreiz ieguvumi.

24. februārī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves svinīgā koncertceremonijā, kuru varēs vērot LNT translācijā, tiks pasniegtas Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons 2014 statuetes divdesmit kategorijās. Šogad uz iekļūšanu kādā no kategorijām pretendēja 96 albumi, 46 videoklipi, 12 koncertieraksti un 55 dziesmas, tāpēc iekļūšana kādā no nominācijām jau ir uzskatāma par uzvaru.

Tik daudz faktu, jēdzienu mācību priekšmetu standartos, ka visus ne atcerēties, bet daži no tiem kļūst kā dzīvi, ja ir pašu piedzīvoti. Divdesmit četriem Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēniem jau otrreiz bija iespēja būt Eiropas Parlamentā Strasbūrā, Francijā.

Atvainojos, ka tikai šodien lieku punktu 8. janvāra Rūcamlapā iesāktajai tēmai par lietām, kas svarīgas, pērkot lietotu auto. Līdz pavasarim, kad atkal sāksies īstais braucamlaiks, vēl īstā angļu mierā varēs visu pārdomāt un salikt pa plauktiņiem paša pieredzi, draugu un paziņu stāstīto, kā arī šīs žurnāla WhatCar? ekspertu atziņas. Lai, kā mēdz teikt, neiegrābtos pats par savu vai, kas vēl sliktāk, aizņemtu naudu!

Atcerieties, pērn rudenī arī Valmierā pie CSDD ēkas notika Drošas Braukšanas Skolas, autoservisu tīklu Bosch Car Service un CSDD kopīgi sarūpētā bezmaksas automobiļu pārbaude. Šoreiz nedaudz par tajā iegūtajiem rezultātiem.

Pa Latvijas Republikas likumdevēja — Saeimas — gaiteņiem pašlaik ceļo plāns ēnu ekonomikas apkarošanai. Atbilstoši dažādām aplēsēm pēdējā — tā ekonomikas daļa, kas netiek uzskaitīta oficiālajā statistikā, — veido 25-30% visas Latvijas tautsaimniecības. Un, tā kā pastāv iespēja, ka ģeopolitiskās situācijas (t.i., attiecību sarežģīšanās ar Krieviju), kā arī eirozonas un Eiropas Savienības problēmu dēļ Latvijas ekonomiku gaida ne tās vieglākās dienas vai pat gadi, Finanšu ministrija un citas atbildīgās iestādes ir sākušas izrādīt patiesu un neviltotu interesi par ēnu ekonomiku. Tā ir iespēja papildināt valsts budžetu, kā arī, ko tur liegties, uzlabot statistiku vai vismaz nepieļaut tās lejupslīdi.

Iespējams, kāds no mūsu lasītājiem savas dzīves laikā būs pieredzējis ko līdzīgu. Stāsts ir par suņu «iemīļotāko pārtiku» — kauliem — un labajām tantēm un onkuļiem, kuri, neko ļaunu negribēdami, baro kā savus, tā svešus suņus svešās sētās.

Plānojot attīstību un izaugsmi, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Valmieras pilsētas pašvaldību.

Pirmdien, 2. februārī, atklāts unikāls novadpētniecības materiāls — Edgara Arāja grāmata «Ko vēsta uzraksti Gūtmaņalā», kas izdota ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu. Grāmatas autors vēstures liecības, kas atstātas uz Baltijā lielākās alas sienām, izzinājis divdesmit gadu laikā. Gūtmaņalas apmeklētāji, iespējams, tikušies ar grāmatas autoru Edgaru Arāju, kurš daudzus gadus priecē alas apmeklētājus ar savu blokflautas spēli.