Kārtējam gadam noslēdzoties, dažādās jomās savelkam bilanci. «Liesmā» tradicionāli ieskatāmies arī Valmieras Dzimtsarakstu nodaļas sagatavotajā pārskatā par demogrāfisko situāciju pilsētā. «Apkopotie dati liecina, ka iepriekšējais gads demogrāfiskajā ziņā bijis ļoti labs, jo ir bijis pozitīvs dabiskais pieaugums — reģistrēts vairāk dzimušo nekā mirušo valmieriešu, un pilsētas iedzīvotāju skaits rezultātā pieaudzis par 38 jeb divām klasēm vai divām bērnudārza grupiņām. Salīdzinājumam — 2013. gadā dzimušo bija tikai par četriem vairāk nekā mirušo,» vērtē Valmieras Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja RITA VIĻUMSONE.

Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde ir novērojusi, ka pilsētas iedzīvotāji, kuru īpašumam blakus atrodas gājēju ietves, apzinīgi veic to tīrīšanu, lai nodrošinātu gājējiem drošu pārvietošanos. Tomēr ir atsevišķi gājēju ietvju posmi, kur Valmieras pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi netiek pilnībā ievēroti. Tāpēc Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde atgādina, ka atbilstoši pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem Nr.195 par nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas uzturēšanu atbildīgs ir vai nu zemes gabala īpašnieks (valdītājs), vai ēkas īpašnieks (valdītājs), kuram ziemā jānodrošina ietvju attīrīšana no sniega un to kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem.

Izskanējis 24. Ziemas mūzikas festivāls, un kā jau pēc katra tik vērienīga pasākuma krājas jauna pieredze, no kuras mācīties turpmākajās reizēs. Par visu labo un skanīgo pagājušās nedēļas nogalē stāsta Valmieras Mūzikas skolas direktors AIVARS CEPĪTIS:

Ukrainas krīze turpina uzlādēt saspringto starpvalstu situāciju Eiropas austrumos. Nupat pamatīgus žagariņus šim ugunskuram piemetuši  notikumi teju pašā Vakareiropas sirdī Francijā, kur teroristu krīzes rezultātā dzīvību zaudējuši 17 nevainīgi cilvēki. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem kā dažādu politiķu publiski demarši — uz Krieviju vērsti un no Krievijas nākuši. No sērijas: dots pret dotu. Sava niansīte fona veidošanā arī tādai it kā mazsvarīgai informācijai par to, ka Krievijai pietiktu ar divām Somijai piederošām salām mūsu copmaņu tik iecienītajā Ālandu salu arhipelāgā, lai noteiktu kontroli pār Eiropas Baltijas reģiona gaisa telpu. Šī galu galā, strikti pēc latviešu gramatikas ņemot, ir tikai vēlējuma izteiksme, taču nezin kāpēc tiek pasniegta kā viena no centrālajām ziņām visos galvenajos medijos.

Lai arī neviens Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs šo daudzo neatkarības gadu laikā tā arī nav noformulējis, kurš tad īsti no visiem daudzajiem nacionālajiem sporta veidiem ir tas Nr. 1, skaidri zinām — tas ir hokejs. Kārtējo reizi tam apliecinājums ir notikums, par kuru izbrīnā acis izpletusi visa hokeja pasaule.

Valmierā jau laikus tiek domāts, kā pilsētas centralizētajā siltumapgādē pāriet no dabas gāzes darbinātām koģenerācijas stacijām, kas ražo gan siltumu, gan elektroenerģiju, uz šķeldas apkures katliem. Patlaban pilnā sparā turpinās jau pagājušajā gadā uzsāktie darbi Dzelzceļa ielā 7, kur pamazām, realizējot Valmieras enerģijas projektu, aprises iegūst jaunā katlumāja ar 5 megavatu jaudu un arī šķeldas krātuve.

Pasaules kausa 3. posmā bobslejā Altenbergas trasē Vācijā ar labiem rezultātiem startējušas abas Latvijas ekipāžas mūspuses boba pilotu Oskara Melbārža un Oskara Ķibermaņa vadībā.

Kopš pērnā gada 1. oktobra Latvijā spēkā jauns Būvniecības likums. Tas nebūt nav dokuments uz dažām, varbūt pat pārdesmit lapām, bet kopā ar visiem pārējiem saistošajiem noteikumiem aizņem vairākus centimetrus biezus ātršuvēju vākus. Kā atzīst Valmieras pilsētas Būvvaldes galvenais būvinspektors un sabiedriskās organizācijas Latvijas Būvinženieru savienība valdes loceklis JURIS MELLĒNS, tā pamatīgi ar visu šo dokumentāciju varbūt visi ieinteresētie būšot iepazinušies tikai tagad, tāpēc 2015. gada janvāris ir īstais laiks, kad plašāk parunāt par jaunā likuma niansēm.

«Kas pagājušajā gadā novadā izdevās labi?» ar šādu jautājumu sāku sarunu ar Beverīnas novada domes priekšsēdētāju CILDU PURGALI.

Pērnā gada konkursā «Novada sakoptākā sēta» par ieguldīto darbu mājas sakopšanā pateicību saņēma daudzdzīvokļu māju «Līčupes» un «Līgotnes» iedzīvotāji.