Kad piestājam Dikļu pagasta Mežiņos — šķirnes trušu audzētavā, pirmie kā uzmanības pilni mājas sargi par svešinieku klātbūtni skaļi pavēsta divi braši tītaru puiši, drīz vien viņiem, balsi paceldami, pievienojas arī vairāki raibi gaiļi. Saimnieci INGUNU VALDMANI pamanām starp daudzajām trušu mājām. Esam atbraukuši palūkot, cik pilnas ir to siltās, labi sargātās migas.
Neizbēgama rutīnas pieskaņa ir sadzirdama ziņā par to, ka Drošības policija uzsāk kārtējo — šķiet, septīto vai jau pat astoto pēc skaita — kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu 12. Saeimas vēlēšanās. Par to vairs nebrīnāmies, nešausmināmies, nekaunamies.
Šogad vien Āfrikas cūku mēris Latvijā konstatēts 72 mežacūkām 10 novados un 20 šo novadu pagastos. Limbažu novada Umurgas pagasta mežu masīvā nesen piecām atrastajām mežacūkām saņemto laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina ĀCM vīrusu. Līdz šim šis vīruss mežacūkām Umurgas pagastā nebija konstatēts. Šī ziņa nepārprotami liecina, ka ĀCM izplatība nebūt nemazinās, bet arvien turpinās un iet tālāk. Tas attiecināms arī uz vairākiem mūsu puses novadiem un pagastiem. Teritorijā no Valmieras līdz Valkai faktiski katru otro dienu atrod pa mežacūkai ar ĀCM vīrusu. Ļoti aktuāli tas pašlaik ir arī Burtnieku novadā.
Ja pajautātu jebkuram Valmieras tehnikuma audzēknim: «Vai pazīstat skolotāju Šamšeli?», esmu pārliecināta — viņu zina, redz un pazīst visi! Skolotājas AGITAS ŠAMŠELES personība ir tik spilgta, saredzama un sajūtama, ka ikvienam, kurš mācās, strādā vai ieradies skolā vienkārši ciemos, ir izveidojies savs priekšstats par viņu. Ar savu dzīves sparu, enerģiju, idejām un straujo raksturu viņa ir iemantojusi visu ievērību un popularitāti.
Trūkst patvēruma māju vardarbībā cietušajiem
Latvijā katru dienu no dzīvesbiedra vardarbīgas rīcības cieš vismaz 115 sievietes. Tādus skaitļus, veicot plašu pētījumu, min sieviešu resursu centra «Marta» speciālisti, uzsverot, ka sievietes pārdzīvo fizisku, seksuālu un emocionālu vardarbību.
Mazāk skolēnu kā lielajās pilsētās, tā novados
Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus noteikumos par valsts ģimnāziju statusu, kas norāda uz stingri izpildāmiem kritērijiem. Proti: prioritāte ir un paliek paaugstinātas vispārējās vidējās izglītības kvalitātes nodrošināšana, kā arī metodiskais darbs attiecīgajā reģionā.
Delfīni ir brīnumaini, sirds atvērti dzīvnieki, un viņu ķermeņa temperatūra ir tāda pati kā cilvēkiem. Kaut kā savādi un pārsteidzoši viņu dvēselē atbalsojas cilvēku ievainojumi un sāpes. Delfīnu valodai visā mūsu Saules sistēmā piemīt augstākā frekvence, un viņi izplata ap sevi smalkākās enerģētiskās svārstības. Ūdens ļoti viegli vada šo enerģiju, tādēļ enerģētiskā lauka izplešanās notiek milzīgos attālumos.
«Naukšēnos atbraucējs vispirms ievēro ceļa rādītāju stabu «Valmiera — 44 km, Valka — 43 km». Rūjas upīte iekalta ledū, mežā ir kluss, tikai alnis kādreiz pabaida kādu šoferi. Lielos darbus lauku ļaudis apdarījuši. Ko darīt garajos ziemas vakaros? Naukšēnos ļaudis negarlaikojas, jo cieminieki aizraujas ar sportu, un par to jāpateicas vietējās vidusskolas skolotājam Gunāram Krūmiņam. Rītos viņš māca bērniem spert pirmos soļus uz ledus vai tvert bumbu, bet pievakarē pie viņa ierodas tēvi, lai trenētos un sacenstos.» Tas ir izraksts no laikraksta «Rīgas Viļņi» 1969. gadā.
Par 2015. gada augu (dabas simbolu) Latvijas Botāniķu biedrība ir izvēlējusies Latvijas mežos nu jau arvien retāk sastopamu, arī ziemā zaļojošu augu — čemuru palēku (Chimaphila umbellata).
Šis temats Vīru lietām man iešāvās prātā, kad vienā no Burtnieku novada pašvaldības galvenajiem kabinetiem pie sienas ieraudzīju pērnā gada kalendāru, ko izdevusi Latvijas mušiņmakšķerēšanas entuziastu kopa flyonly.lv, kam arī sava mājaslapa internetā. Krāsainā bildē marta lapā ar saules nobrūninātu seju arī mans sarunu biedrs MĀRIS ĒRGLIS, turot rokās savu pagaidām lielāko lasi.