Kopš 6. marta Ķoņu pagasta pārvaldes pirmā stāva zālē apskatāmi sešu Ķoņu rokdarbnieču adījumi, lakati, šalles, paklāji un rotas. Izstāde veltīta Starptautiskajai Sieviešu dienai, bet starp raibu raibajām zeķēm un cimdiem savu izmēru noteikti atradīs arī vīriešu kārtas pārstāvji. Vēl acu priekšā ņirb Igaunijas pilsētas Abjas- Poluojas amatnieču darbu krāsas, drosmīgie salikumi un dizaina idejas, tagad acīm paveras latviski mierīgāki toņi — pelēkais, brūnais, bēšais un zaļganais. Pa vidu arī kičīgi rozā un jūras viļņu zils, tomēr, jāatzīst, no katra darinājuma staro mīļums un miers, jo ikviens rokdarbs taču simtiem reižu līdz gatavībai čubināts, līdzināts, locīts un gludināts.

Vokālajai studijai  «Smaidiņi» šī sezona rit saspringti un ir ļoti darbīga. Ir saņemtas daudzas balvas gan Latvijas, gan starptautiskos konkursos.

Marts ir visaktīvākais dažādu konkursu un atbildīgu uzstāšanos skatēs, arī sacenšoties par nozīmīgo ceļazīmi uz Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem. Iespēju izvērtēt un apliecināt savu varēšanu izmanto vispārizglītojošo, profesionālo un interešu izglītības iestāžu kolektīvi un individuālie izpildītāji.

Šodien turpinās pagājušajā Rūcamlapā iesāktā tēma par automātiskajām ātrumkārbām jeb vienkārši AAK. Joprojām Cēsīs — Eiropas šajā stūrī noteikti nopietnākajā AAK remonta rūpnīcā RECRO, kur par visu stāsta uzņēmuma attīstības vadītājs NORMUNDS ASPERS.

Tuvojoties 16. martam — leģionāru pieminēšanas dienai, kārtējo reizi raisās diskusijas par gājienu pie Brīvības pieminekļa. Visi argumenti par un pret tiek uzskaitīti jau sazin cik gadus pēc kārtas, tamdēļ tāpat ir skaidrs, ka oficiālā vara 16. martā ieslēgs plati «Eiropa mūs nesapratīs», savukārt patriotiskāk (vai nacionālistiskāk, kā nu kuram labāk tīk) noskaņoto sabiedrības daļu pārstāvošie politiķi nosauks varas nostāju par sejas pietuvināšanu Eiropas vietai, kur mugura zaudē savu cēlo nosaukumu, un dosies gājienā, lai ar kādām sankcijām viņiem arī tiktu draudēts. It īpaši tādēļ, ka draudi nav uztverami nopietni, jo draudēt ir kas viens, kamēr reāli vērsties pret politiķiem, kurus atbalsta ievērojama daļa sabiedrības, — pavisam kas cits.

Nesen lasīju kādu aptauju, kurā jaunieši, vidusskolēni joprojām bija atbildējuši, ka, izdarot savu nākotnes profesijas izvēli, raudzīsies tās augstskolas virzienā, kur iegūt jurista, sabiedrisko attiecību speciālista, informācijas tehnoloģiju speciālista izglītību. Jaunieši neieklausās, kuras profesijas ir pieprasītākas darba tirgū. Jo tā vien šķiet, ka iepriekšminētajās jomās ir jauno speciālistu pārprodukcija, un dilemma ir tāda: ja neesi labāks par labu, tad ir maz izredžu krāt visur tik prasīto darba pieredzi, sadarbojoties ar profesijā rūdītajiem.

Profesionālajā izglītībā savulaik valstī bija 85 skolas, tagad ir 32. Jārēķina gan arī apvienošanas procesi, taču vispārizglītojošu skolu jeb vidusskolu skaits palicis gandrīz nemainīgs, tur minimāli kaut kas likvidēts. Tai pašā laikā dažā labā vidusskolā devītajā klasē sēž varbūt tikai kādi seši skolēni... Nesaprotu, ko tas nozīmē un kā nauda mūsu valstī izglītībai tiek tērēta!

Pagājušajā nedēļā divas dienas Valmierā viesojās septiņu augstu Ekonomikas ministrijas ierēdņu grupa ar jauno ministrijas valsts sekretāra vietnieku Raimondu Aleksejenko priekšgalā. Viņš amatā tikai kopš 25. februāra, tāpēc apsveicama ir vēlme jau pirmajās nedēļās iepazīties ar notiekošo nevis galvaspilsētā, bet gan Vidzemes reģiona lielākajā rūpniecības centrā.

Food Union zīmols, kā zināms, apvieno divus lielākos piena ražotājus Latvijā — AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens — un lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā – AS Premia Foods. Food Union pašlaik ir vadošais uzņēmums pārtikas un dzērienu ražošanā Latvijā, kā arī vadošais saldējuma ražotājs Baltijā. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 800 darbinieku. Tā ražotnes iepērk pienu no gandrīz 400 Latvijas zemnieku saimniecībām. Nesen svinīgā pasākumā firma sešās nominācijās apsveica 30 pašus labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piena kombināts piena piegādātājus 2014. gadā.

Piektdien Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolā atkal skanēja ragu mūzika — ceļā uz XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem vēsturiskā Vidzemes novada skatē muzicēja deviņi orķestri no Cēsīm, Strenčiem, Valmieras, Rūjienas, Alūksnes, Naukšēniem, Madonas, Gulbenes un Smiltenes.