17. septembrī Cēsīs Vidzemes koncertzālē notika ikgadējā Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas rīkotā konkursa Sējējs 2014 balvu pasniegšanas ceremonija, kurā veicināšanas balvas Diplomu nominācijā Gada uzņēmums pārtikas ražošanā saņēma Burtnieku novada SIA Valmiermuižas alus. Par gūto atzinību domās dalās brūža saimnieks AIGARS RUŅĢIS.
Nupat Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators saņēma priecīgu ziņu — viņu inkubētais uzņēmums SIA Prodeko Lielbritānijas lielākajā specializētajā dārza produktu izstādē GLEE 2014, kas no 13. līdz 15. septembrim notika Birmingemā, saņēmis balvu kategorijā Green Award jeb latviski Zaļā Godalga. Žūriju bija pārsteiguši Edijam Ozolam piederošajā Cēsu puses uzņēmumā ražotie svečturi no dabīga bērza bluķīšiem.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Valmieras muzejā notika starptautiska konference «Arheoloģiskie izrakumi Valmierā un apkārtnē». Tās atklāšanas uzrunā muzeja direktore Iveta Blūma teica, ka šis mūsu pilsētas un tās apkaimes izpētē daudz darījušo arheologu kopā aicinājums ir viens no galvenajiem pasākumiem, ar kuriem muzejs atzīmē 55. gadskārtu.
Prognozēt, ko pārsteidzošu vēl šī sasaukuma Saeimas deputāti nolems viņiem atlikušo pilnvaru laikā, ir grūti. To parāda arī daži negaidīti balsojumi 25. septembra sēdē. Veikuši nebūtiskus grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», pieņēmuši Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014. — 2020. gada plānošanas perioda vadības likumu un vēl dažus, deputāti konceptuāli atbalstīja arī grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām». Tie paredz, ka pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma nākamā darba diena būs brīvdiena.
Tāpat kā visā Eiropā, arī Vidzemes Augstskolā notika Zinātnieku nakts pasākumi, kuru laikā bija atvērtas laboratorijas, aicinot ikvienu interesentu uz sarunām ar zinātniekiem un tehnoloģiju demonstrējumiem.
Valmierā airēšanas trasē Krāces tika organizētas Igaunijas čempionāta sacensības airēšanas slalomā. Bez Igaunijas sportistiem tajās airēja arī praktiski visi Latvijas labākie airētāji un 20 cilvēku komanda no Lietuvas. Kamēr igauņi sadalīja sava valsts čempionāta medaļas, viesi no Latvijas un Lietuvas sacentās par Master of Koiva (par Koivu Igaunijā sauc Gauju — L.B.) titulu. Teicams starts šajās sacensībās izdevās Valmieras airētājiem.
«Man patīk apgūt jauno, krāt dzīves pieredzi. Es mācos, strādāju, bet ceļojot ļaujos brīvībai,» saka valmierietis MĀRTIŅŠ LINĒ, kurš vasarā ieguva «Vice Misters Latvija» titulu.
«Mums vajag jaunus cilvēkus Saeimā, kas domātu ekonomiski. Visi stāsta, ko darījuši, cik pirms viņiem daudz slikta izdarīts, bet ko tagad? Ir jāplāno, ko darīt tālāk. Visi deputātu kandidāti runā tikai vispārīgās frāzēs: sakārtos veselības aprūpes sistēmu, sakārtos to un to... Bet kur, kā un kad? Vienmēr nodomāju: būtu nākuši jauni, perspektīvi cilvēki pie varas, kas izprot situāciju, jo vecie ir ar rutīnu apauguši,» vaicāta par to, ko seniori domā par Saeimas vēlēšanām, sacīja VALLIJA BIRZGALE. Kundze ir viena no rosīgajām dāmām Valmieras pilsētas pensionāru biedrībā un vēl aktīvāk darbojas dienas centrā «Atvasara», vadot deju kopu ar tādu pašu nosaukumu, kas dažādos festivālos izdejojas visā Latvijā.
Lai cilvēks kļūtu sabiedrībā populārs, viņam nebūt nav jābūt aktierim, skolotājam vai dakterim. Piemēram, Valmierā ļoti daudzi no tiem, kas ikdienā sēž pie stūres, pazīst autoskolas «Edis» instruktoru un teorijas pasniedzēju ANDREJU CERIŅU.
Neslēptā remdenuma dēļ šīs būs dīvainākās vēlēšanas, kādas man nācies piedzīvot ceturtdaļgadsimtu (šausmas, kā laiks skrien!) ilgajās latvju politikas apcerētāja gaitās. Šķiet, valdības partijas nemaz nesatrauc, cik blāvi tās izskatās vēlētāju acīs: «Ja esat tik kaprīzi un vēlaties paši nezin ko, tad meklējiet ko labāku — mums tāpat citu balsu pietiks!»