Ar Daces Mednes lekciju Mūzika kā kopā būšana otrdienas vakarā Valmieras 5. vidusskolā sākās XXVII starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls Ar saknēm zemē un mūziku dvēselē. Trešdien turpat tas turpinājās ar muzikālo viktorīnu, par kuru īsi pirms konkursa sākuma tuvāk pastāstīja Valmieras Mūzikas skolas direktora vietniece Liene Circene:
«Deja ir mākslas veids jebkurā tās izpausmē. Pieliekot sportisko pusi, sacensības, veidojas šis loģiskais nosaukums — sporta dejas. Māksla ar sportu tiek apvienota un pozīcijas tur līdzsvarā,» saka sporta deju kluba «Saltāre» vadītājs, deju treneris RIHARDS BERGS, kurš dejot māca arī bērniem bērnudārzos un skolās, bet februārī katru sporta deju cienītāju mudina klātienē baudīt Latvijas čempionātu 10 dejās.
Vairāk cilvēku, kas nonākuši grūtībās, salā meklē patvērumu un siltu ēdienu.
VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) janvārī papildus ikdienas ziemas dienesta darbiem pastiprinātu uzmanību veltī stāvokļa uzlabošanai uz valsts grants autoceļiem.
Dievkalpojumos, kad Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes baznīcēnus uzrunā mācītāji Edijs Kalekaurs un Modris Īvāns, par godu Dievam izjusti dzied draudzes vīru ansamblis. Īpašs skanējums vienmēr ir Tēvreizei. To nevar klausīties tā vienkārši. Ērģeles un brašo vīru dziedājums skan dvēselē, uzrunā un aizved pie mūsu Tēva.
Nu jau vairākus gadus dažādas ar dabu saistītas biedrības, organizācijas, zinātnieku grupas katra savā jomā nosaka Gada dabas simbolu — augu, koku, dzīvnieku, tauriņu, kukaini, dzīvotni utt. Šī gada izvēli daudzi saista ar Latvijas simtgadi. Arī Latvijas Botāniķu biedrība — izvēloties madaru. Par to šīs biedrības valdes priekšsēdētāja, bioloģe Rūta Sniedze-Kretalova:
Nu jau 11. reizi tiek nosaukta arī Gada ģeovieta. Ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā šogad par to ir izvēlēts Raunas upes labajā krastā netālu no Raunas esošais kaļķakmens atsegums, veidojums, kas jau gadiem nes Raunas Staburaga vārdu. Kā pastāstīja Gada ģeovietas nomināciju rīkojošā Ziemeļvidzemes ģeoparka vadītājs Dainis Ozols, šī vieta izraudzīta konkurencē ar citām, ģeologiem arī pietiekami populārām vietām. Taču šī gada balsojumā viens no galvenajiem argumentiem bijis, ka šis Staburags vistiešākajā veidā ir mazais brālis Daugavas ūdeņu nu jau kopš 1966. gada apklātajam dižajam Staburagam (Staburadzei).
Latvijā joprojām viena no aktuālajām tēmām ir ēku un būvju neatbilstība būvniecības prasībām. Pirms kāda laika par situāciju, kāda atklājās pēc Būvniecības valsts kontroles biroja kārtējās darba vizītes Valmierā, sarunājos ar pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes būvinženieri KASPARU KALNIŅU. Kas šajos pāris gados būvniecības jomā mainījies?
23. februārī Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos pavisam citāds Blaumanis — atraktīvs, krāšņs un muzikāls lieldarbs «Vidzemnieki». Tas top, apvienojoties režisorei Indrai Rogai, dramaturģei Justīnei Kļavai, scenogrāfei un kostīmu māksliniecei Annai Heinrihsonei, komponistam Mārcim Auziņam, horeogrāfei Ingai Raudingai, gaismu māksliniekam Jānim Sniķerim un bezgalīgajam stāstniekam Rūdolfam Blaumanim. Izrāde «Vidzemnieki» ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.
Lai ieskandinātu pavasara tuvošanos, 3. februārī no pl. 11 līdz 15 pie Valmiermuižas alus darītavas norisināsies Meteņdienas svinības un tirdziņš Gardu muti. Tirdziņā pulcēsies tirgotāji, kas piedāvās gan gardas ēdamlietas un našķus, gan dažādas amatnieku gatavotas lietas, kas noderēs saimniecībā. Meteņi ir arī ciemos braukšanas laiks, tāpēc būsim priecīgi uzņemt viesus, kopīgi izzinot tradīcijas, piedaloties darbnīcās, mielojoties Alus virtuvē un dodoties izjādēs ar zirgiem.