Aizvadīts kārtējais Valmieras maratons. Neņemos spriest, kā tā organizatorisko pusi vērtējuši paši skrējēji, toties no vairākiem valmieriešiem nācies dzirdēt viedokli, ka transporta satiksmes organizācija gan bijusi ne tā veiksmīgākā. Nu, varbūt ne tieši organizācija, bet tās izpildījums.
Ir piedzimis fotoalbums «Mēs te dzīvojam» par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) dabu un cilvēkiem. Ideja par šāda albuma vajadzību rezervāta teritorijā dzīvojošo dabas vērtību popularizētājiem bijusi jau sen. Taču šogad, kad aprit jau 20 gadu kopš ZBR izveidošanas, bija pienācis īstais, var pat teikt, pēdējais laiks, lai šāda grāmata būtu kā skaista jubilejas velte. Albumu izdod Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta atbalsta biedrība, realizējot Lauras Taubes un Ilvas Paideres ideju. Tā izdošanu finansiāli atbalstījis Latvijas Vides aizsardzības fonds, projekta «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju glabātie dārgumi — dāvana Latvijai no paaudzes paaudzē» ietvaros.
Valmieras tehnikums sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru īsteno projektu «Valmieras tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu» ietvaros». Projekta aktivitātes paredz investīcijas četru izglītības programmu attīstīšanā Valmierā un Valmieras tehnikuma teritoriālajā struktūrvienībā Rankā. Valmierā pašlaik notiek darbs pie multifunkcionālas metālapstrādes mācību laboratorijas būvprojekta izstrādes. Tā paredzēta jaunās izglītības programmas «Mehānika un metālapstrāde» praktisko mācību īstenošanai. Ēkas projektēšanu veic SIA «BM-projekts», kopējā būves platība — aptuveni 430 m2.
Nesen notikušajā starptautiskajā izstādē «Riga Food 2017» nacionālajā kopstendā, kur, LLKC organizēti, vietu ar savu produkciju atrada arī Latvijas reģionu mājražotāji un amatnieki, šogad plašāk nekā iepriekš bija pārstāvēti vidzemnieki. Viņu vidū arī Rūjienas novada mājražotāja, zīmola «Sandriņas ievārījumi» saimniece SANDRA VILNE. Ar viņu tikāmies pēc izstādes, lai uzzinātu, ko mājražotājam dod šāda veida izstādes.
2016. gadā bija dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa (1866 –– 1960) 150 gadu jubileja. Un ieskanējās atziņa: viņa dzeja ir ļoti populārās dziesmas Uz kalniņa stāvēja ozols pamats. Autora dzejas izlases Dziesminieka sirds (1959) 352. lappusē drukāts dzejolis Ozols. Tam 11 panti. Daudzas rindas pilnīgi vai gandrīz precīzi atbilst mūsu dziedātajām. Tā ir jau pirmajā pantā: Uz kalna vientulis ozols —/ Pa pusei jau nokaltis./ Par krāšņo ainu tas sapņo,/ Priekš gadiem ko redzējis.
Vai zini, kā Sv. Sīmaņa baznīcai dots nosaukums un kas kādreiz atradās pašreizējā rātsnama ēkā? Vai vari iztēloties, kāda izskatījās Livonijas ordeņa pils ar 10 m augstām sienām, no kuras tagad pāri palikušas drupas? Vai zināji, ka Valmierā 1920. gadā sākusi darboties Latvijā pirmā mūzikas skola ārpus Rīgas? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes atradīsi Valmieras audiogidā.
Pēc vasaras pārtraukuma, kuru biedrība «Oleru muiža» ir pavadījusi darbīgā ēku atjaunošanas ritmā, esam priecīgi aicināt uz pirmo tikšanos šoruden: Riga Jazz Stage 2017 laureāta Matīsa Čudara un trio NYX (flautiste Anete Toča, vijolniece Tatjana Ostrovska un pianiste Ieva Sarja) koncertu Oleru muižā nākamsestdien, 7. oktobrī, plkst.18. Ieeja tradicionāli — par ziedojumiem.
Par to, ka daudzdzīvokļu namu pagalmu šaurajās brauktuvēs novietotās automašīnas traucē operatīvo dienestu transporta piekļuvi notikuma vietai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests brīdinājis ne reizi vien. Diemžēl situācija Latvijā un arī Valmierā joprojām nav mainījusies. Lai kārtējo reizi aktualizētu šo problēmu, ugunsdzēsēji glābēji, pilsētas pašvaldības un vietējo mediju pārstāvji 20. septembra pusdienlaikā un vakarā kopīgi apmeklēja dažus daudzdzīvokļu māju pagalmus.
Pamazām tuvojas tas brīdis, kad Valmierā blakus Vidzemes olimpiskā centra ledus hallei durvis tuviem un tāliem peldēšanas un dažādu citu ūdens procedūru cienītājiem durvis vērs jaunais peldbaseins.
«Mana pasaule vērās caur Norvēģiju un norvēģu valodu. Jā, to var nosaukt par apsēstību vai par jebko, bet tā vienkārši kļuva par daļu no manas dzīves,» saka skolotāja Sanda Deisone, kura jau 25 gadus māca norvēģu valodu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un neslēpj, ka norvēģu valodas zināšanas viņai dāvājušas simtiem jaunu iespēju, kā iepazīt sevi, cilvēkus un dzīvi. Arī saviem skolēniem viņa ne tikai māca svešvalodu, bet ģimnāzistus arī iepazīstina ar ziemeļnieku plašo pasaules redzējumu.