Kad pirmoreiz dzirdēju šo skanīgo, bet šķietami nievājošo apzīmējumu Sarkanā Valmierā, pirmās asociācijas raisījās par padomju laiku, kad jēdzienu lietoja pozitīvā nozīmē, un tā izcelsmi saistīja ar 1905. gada revolūciju, kurā saskatāmi sarkano ideju aizmetņi. Tas palīdzēja ideoloģiski leģitimēt Padomju Latvijas eksistenci vēlākos gados. Novadpētniecības un revolucionāro tradīciju klubs Sarkanā Valmiera u.tml. padomju perioda artefakti nodrošināja jēdziena plašo tirāžu sabiedriskajā diskursā, veicinot režīma ideoloģijai labvēlīgu semantiku sabiedrības uztverē. Kad nesen, caurskatot kādus internetā publicētas padomju Valmieras attēlus, uzdūros komentāriem par Sarkano Valmieru, nolēmu atvērt šo jautājumu diskusijai. Lūk, mans un daži citi viedokļi par šo jautājumu.

Pēdējoreiz Miķelis Valmieras senākajam puslīdz sākotnējā skatā palikušajam Gaujas šķērsojumam – vecajam bānīša tiltam jeb valmieriešu mīļi sauktam Dzelzītim pievērsās pirms vairākiem gadiem, kad mudināja tilta uzturētājus ar nopietnākām naglām vai skrūvēm stiprināt tilta galos sabūvētās kājnieku trepītes, precīzāk, to kāpienus, kuri šur tur bija nobrukuši. Tikai tāpēc, ka šķērsīši, uz kuriem kāpieni turējās, bija ar tādām īsām, gluži vai Dieva dotām skrūvēm piestiprināti: ja vēl bērneli izturēs, tad domās iegrimušu vīru kārtīgā letiņa svarā – nemūžam... Jāuzslavē pamudinātie dienesti un konkrētie izpildītāji, šķiet, nu jau labu laiciņu ar koka trepēm Dzelzīša galos viss OK.

Darbā burzos ap sešām valodām, bet kontā kopā ir astoņas, — uz jautājumu par juristei lingvistei nepieciešamajām prasmēm Eiropas Savienības institūcijās atsmaida kādreizējā valmieriete INESE GRĪNBERGA. Kāds bijis viņas ceļš, kas aizsācies Valmierā?

Piektdien Kokmuižas pils parterā pie saules pulksteņa tika iedegts Barikāžu laika piemiņas ugunskurs. Atceres pasākumā piedalījās Kocēnu novada pašvaldības pārstāvji, Kocēnu pamatskolas un PII «Auseklītis» audzēkņi.

Kalnos, kur trases arī mākslīgi radītas, ziemas prieki turpinās pilnā sparā. Slēpošanas trases, kas pašu spēkiem šķūrētas, un slidotavas, kas ik pārdienu lietas, pašlaik pabojātas.

Valmieras puses zemnieki visā Latvijā pazīstami ar prasmi saražot daudz kvalitatīva piena. Ne reizi vien dzirdēts, ka «valmieriešus» šajā nozarē kolēģi un speciālisti uztver kā ārpus konkurences esošus. Liela nozīme sasniegtajā ir sava darba entuziastiem — Vidzemes veterinārā servisa lielo dzīvnieku dakteriem Andrim Zālītim un Egilam Juitinovičam, kuri uz piena lopkopību nāca ar pavisam jaunu skatījumu, un tiem zemniekiem, kuri viņiem noticēja. Pašlaik lielākā daļa šo saimnieku ir apvienojušies biedrībā «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija».

Lai arī Valmieras Viestura vidusskolas (VVV) sākumskolas vecāku domē ir aizvadīti tikai nedaudz vairāk kā divarpus gadi, šķiet, esmu tajā jau ilgāku laiku. Ir vecāki, kuri sākumskolas domes darbībā iesaistījās pat 8 gadu garumā. Es iesaistījos šajā organizācijā tāpēc, ka nevēlējos būt novērotāja no malas, gribēju piedalīties tajā, ko dara sākumskolas dome, lai padarītu mūsu bērnu skolas gaitas interesantākas, citādākas un radošākas.

Jau septīto gadu Valmieras integrētā bibliotēka atzīmē Valmieras puiku dienu rakstniekam Pāvilam Rozītim par godu. Lai aktivizētu Valmieras skolu puišus, šogad bija ieviests jauninājums — bibliotēka rīkoja prezentāciju konkursu par to, kādi tad ir mūsdienu 9. klašu puiši. Konkursā piedalījās Valmieras 5. vidusskolas un Valmieras Viestura vidusskolas 9. klases.

Kopš šī gada janvāra Valmieras pašvaldības policija atrodas jaunās, darbam piemērotākās telpās Purva ielā 12a.

Atvērtība, nevis noliegums, smaids, nevis grumbu rievas sejā, spītējot ikdienas grūtībām.

Īpašas fotogrāfijas, stāstu varoņu balsīs ierunāti dzīvesstāsti, apraksti dažādās valodās tagad dzīvo savu dzīvi, bet pilda svarīgu uzdevumu — liek cilvēkiem visās pasaules malās aizdomāties par cilvēku ar invaliditāti dvēseles spēku.