Pērn pirmajās Burtnieku novada ziemas sporta spēlēs, kas notika Ēveles pamatskolā, savus pretiniekus vinnēja Rencēnu pagasta komanda, tāpēc rencēnieši bija mājastēvu lomā 15. martā, uzņemot pie sevi otro novada ziemas sporta spēļu dalībniekus. Abas reizes — pērn februārī un šoreiz martā — rīkotājiem bija problēmas ar ziemīguma radīšanu, taču tāpēc  kopīgā sportošana nebija mazāk interesanta un emocijām bagāta! Šogad papildu asumu piedeva florbols, kur laukumā pagastu komandās varēja vienkop redzēt i jaunekļus ar Latvijas čempionāta cīņu pieredzi un arī vienkārši entuziastus, i jau nobriedušus vīrus, kuri vienlīdz labi skrēja pa laukumu un vajadzības gadījumā sargāja vārtus.

Sestdien Laika vecis tradicionālā pavasara saulgriežu tirdziņa dalībniekiem Valmiermuižā bija iesmērējis ne to labāko laiciņu, ik pa brītiņam aplaimojot ar vieglu cīruļputenīti. Taču pēc saulaini siltās darba nedēļas plānoti uznākušais nelaiks nebija spējis atturēt ne tirgotājus, ne tirgus apmeklētājus. Tālumnieki ar jaunās ražas gurķīšiem — i svaigiem, i skābētiem — bija ieradušies pat no Tukuma! Nemaz nerunājot par tuvākiem nāburgiem no apkārtējiem novadiem un mazpilsētām.

BAIBA BĪVIŅA, Mazsalacas pirmsskolas izglītības iestādes mūzikas skolotāja, metodiķe un novada Kultūras centra bērnu deju kolektīvu vadītāja, blakus ikdienas darbiem un darbiņiem arvien biežāk savās domās apstājas pie vasaras lielākā notikuma — XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem.

Ar autostopiem izbraukāt visu Eiropu – neparedzama avantūra uz kuru parakstītos tikai retais ceļotājs. It īpaši, ja šis ceļotājs ir skaista un jauna meitene. Sagaidīt saulrietu uz jumta ar skatu uz Eifeļa torni, brauciens uz Poliju policijas automašīnā, satikšanās ar senu draugu Berlīnē, kopumā iztērējot nieka 200 eiro – to visu pagājušajā vasarā piedzīvoja 20 gadus jaunā Anna no Krievijas, kura arī Valmierā nonākusi pateicoties koučsērfingam: „Šī ir tiešām skaista pilsēta,” atzīst meitene.

Pavasaris ir vispiemērotākais laiks, kad sākt "izmest kādu līkumu" pa piemājas parciņu vai stadionu. Tomēr Valmierā ir kāda meitene, kura skrien neatkarīgi no gadalaika. Valmieras 2.vidusskolas 11.klases skolniece Valērija Bogdanova ar izciliem rezultātiem vieglatlētikā startējusi gan Latvijā, gan arī ārpus tās.

Patiešām, mājinieku panākums sestdienas Aldaris LBL regulārā čempionāta spēlē bija tikai otrais abu komandu šīs sezonas četrās cīņās. Vēl vairāk — spēlējot praktiski bez četriem vēl nesen Valmieras starta piecnieka basketbolistiem (traumēti Vītols un Hērts, it kā apslimis Iļjins, tāds galīgi bikls un nevarīgs Dovers), valmierieši izcīnīja pārliecinošāko uzvaru šosezon, sagraujot LU studentus ar 35 punktu pārsvaru.

Elvi florbola virslīgas čempionāta pusfināla mači starp Cēsu alus/Lekrings un Rubenes vīru komandām sestdien un svētdien notika Kocēnu sporta namā. Diemžēl rubenieši, kas iepriekšējā nedēļā Cēsīs pusfināla sērijas pirmo spēli zaudēja ar 4:8, bet otrajā bija pārāki ar 6:3, neprata izmantot sava laukuma priekšrocības, piedzīvojot zaudējumus 4:6 (2:2, 0:1, 2:3) un 3:9 (1:4, 2:0, 0:5).

Sestdien un svētdien VOC futbola stadionā notika Vidzemes futbola centra kausa izcīņas turnīrs, kurā piedalījās Valmiera Glass FK/BSS, FK Smiltene/BJSS, Rīgas Futbola skola un FK Staiceles bebri. Turnīra pirmajā dienā valmierieši ar 2:0 pārspēja smilteniešus — abi vārti komandas kapteiņa Nika Savaļnieka kontā, savukārt  Rīgas Futbola skola ar 4:0 sagrāva Staiceles bebrus. Svētdien mačā par 3. vietu staicelieši ar 3:2 apspēlēja smilteniešus, bet cīņā par kausu laukuma saimnieki ar 2:0 uzveica rīdziniekus — vārtu guvēji Kārlis Lācis un Niks Savaļnieks.

Tautas namā «Arkādija» rosījās pašdarbnieki. Pie tautas nama bija arī primitīvi iekārtots sporta laukums, kur notika sacensības vieglatlētikā, arī riteņbraukšana un motosports. Dažiem burtnieciešiem bija motocikli. Kā aktīvākos tā laika jauniešus gribas minēt Vili Lejiņu, Kārli Kauķi un Valdi Ērmuižu. Visu organizēja pagasta sekretārs Brunis Teterovskis. Arī es tiku iesaistīts šajos pasākumos. Atceros kādu fizkultūras vakaru tautas namā, kuru organizēja Fizkultūras institūta students Edmunds Ozoliņš. Man vajadzēja četrām meitenēm sagatavot vingrojumu, ko atcerējos no ģimnāzijas laikiem. Programmā bija arī citi priekšnesumi, kā piramīdas, akrobātiskie vingrojumi, atbalsta lēcieni u.c. Tos bija sagatavojis Edmunds Ozoliņš. Priekšnesumi patika, tāpēc ar tiem viesojāmies arī Matīšu kultūras namā. Uz Matīšiem braucām ar traktoru, kuram pierīkojām platformu, uz tās novietojām vingrošanas rīkus un daļu dalībnieku. Atpakaļceļā uz platformas braucēju saradās daudz vairāk, tāpēc brīžiem traktora priekšējie rati cēlās gaisā un traktors nebija vadāms. Rezultātā iebraucām arī grāvī, tomēr beigās laimīgi nokļuvām mājās.

Dzintara Rasnača kundziskums, ko viņš izrādīja pret VDK dokumentu izpētes komisijā iesaistītajiem speciālistiem, ir jauns rekords Latvijas politiskās kultūras degradēšanā. Turklāt šādai «īstās vietas ierādīšanai» ir demonstratīvs raksturs: «Es te esmu ministrs, bet jūs — no ielas pasauktas niecības!»