Žurnālistiem nereti tiek pārmesta pārāk izteikta tiekšanās pēc skandāliem un sensācijām, sekojot principam laba ziņa ir slikta ziņa, tāpēc šoreiz, lai netraumētu lasītāju nervu sistēmu, nerakstīšu par čekas maisiem, oligarhu lietas izmeklēšanu, deputāta Kaimiņa ķildu ar deputātu Kalnozolu, bet pievērsīšos tikai labajām ziņām.
Modes un stila žurnāls Pastaiga tradicionāli gadu iesāk ar Latvijas jauno talantu Zelta desmitnieku. Šogad tajā ierakstīts arī Valmieras teātra scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, kas izraudzīts arī par žurnāla janvāra numura cilvēku.
Kopš gandrīz katram no mums kabatā mobilais telefons, īsti nav vairs aktuāls dziesmas Pilsētā, kurā piedzimst vējš pantiņš par telefonistiem, kuri stabos sēž... Toties joprojām tas attiecas uz elektriķiem gaisa elektropārvades līnijās — tur jākāpj gan vecos stabos, kas daudzviet ceļmalās un citviet elektrības vadu trasēs savu mūžu gandrīz vai nokalpojuši, gan arī pavisam jaunos, kuri tikko zemē ieurbti, iestādīti, lai stabu galos izveidotu gaisa pārvades līnijas starpsavienojumus. Un ne jau sēdēt vīri stabos kāpj un ar pacēlājiem tiek gaisā celti, bet gan strādāt!
Sācies otrais pieteikšanās posms programmā Iespējamā misija (IM), kas turpināsies līdz 1. martam. IM kopā ar domubiedriem, tostarp Vjačeslavu Kaščejevu, Vili Daudziņu un Andri Ambaini, aicina spējīgākos augstskolu absolventus profesionāli izmantot iespēju saņemt bērnu patiesu atzinību un darīt jēgpilnu darbu divus gadus, strādājot par skolotājiem un pilnveidojot sevi IM mācību programmā.
Trešdien, 10. janvārī, Kocēnu novadā viesojies Saksijas-Anhaltes pavalsts (Vācija) Vides, lauksaimniecības un enerģijas ministrijas Starptautisko un Eiropas Savienības lietu nodaļas vadītājs Matiass Villebokels kopā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas delegāciju.
Šīs nedēļas sākumā līdz izskatīšanai valdībā tā arī nenonāca likumprojekts par pašvaldību sadarbības teritoriju izveidi. Solītā likumprojekta vietā vēl nenoteiktu laiku turpināsies darbs pie tālāko uzdevumu formulēšanas un pārmaiņu iespējamās ietekmes apzināšanas.
Piemēram, Polijā dzīvo pēc principa neražo papīrus, ražo produktus; kad esi attīstījies un izaudzis lielāks, tikai tad sāk uz tevi skatīties citādāk. Bet mums tie papīri reizumis vienkārši dzen izmisumā, un tad liekas, ka vienīgais, ko te Latvijā protam, ir iesaistīties Eiropas projektos, bet bez tiem mēs vairs neko nevaram. Esam paraduši meklēt un rakstīt projektus, lai uztaisītu parkā parastu soliņu. Iznāk, ka tikai tas, kurš cep papīrus, kaut ko var, bet tam, kas to nedara, jābrauc sēnes lasīt, jo citu variantu vienkārši nav.
Ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus, kuru dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža, Latvijas Mežizstrādātāju savienība un Latvijas Meža īpašnieku biedrība rosināja Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē. Aizvadītā gada nogalē Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē tad arī oficiāli atzina valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecības nozarē.
Latvijas Dabas fonds (LDF) paziņo, ka 2018. gada dzīvotne ir DIŽKOKS.
Liels un vecs koks ir bagāta dzīvotne, kas dod mājvietu daudzām radībām, sākot no lieliem putniem un beidzot ar sīkiem kukaiņiem, sūnām un ķērpjiem. Vecie koki piesaista lielu dabas daudzveidību un veido īpašu mikroklimatu savā vidē, un tie ir arī Latvijas valsts pirmsākumu liecinieki, būtiska mūsu kultūrvēstures vērtība un identitātes daļa.
Viena no jaunā gada pārmaiņām ir tā, ka no 1. janvāra ieviesta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 5% likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Viens no jaunās likmes noteikšanas mērķiem ir padarīt patērētājiem pieejamākus svaigus un tieši mūsu reģionam raksturīgus pārtikas produktus. Ko rāda realitāte? Atbildi meklējot, «Liesma» apmeklēja vairākus veikalus, taču tikai vienā no tiem — veikalu tīkla SIA «Zaltes» veikalā «Vidzeme», kas atrodas Rūjienas centrā, — viss ir perfekti pārskatāms: katram produktam pievienotajā cenu zīmē ir gan vecā, gan arī jaunā cena.